Ko noteikti ieteicams nobaudīt trekinga laikā Nepālas Himalajos?

Everesta bāzes nometnes trekingā, trekingā apkārt Anapurnai un vispār Nepālā vēlos ieteikt nobaudīt tradicionālo Nepālas ēdienu Dal Bhaat. Tie ir vārīti rīsi ar īpašu mērci un vārītiem dārzeņiem. Dal Bhaat noslēpums ir mērcē. Variācijas par Dal Bhaat izpildījumu ir daudz un tas garšos pēc saimnieces prasmēm un iespējām. Tradicionāli Dal Bhaat ēd ar rokām, iemērcot rīsus mērcē. Tas ir spēcinošs, dabīgs un garšīgs ēdiens.

Ķiploku zupu (garlic soup) trekinga gidi iesaka kā vienu no dabīgiem līdzekļiem pret kalnu slimību. Tā palīdz labāk aklimatizēties augstkalnos. Ķiploku zupa garšo interesanti un kopā ar tibetiešu maizi (Tibetan bread) vai Chapatti būs viegla, spirdzinoša maltīte.

Jaka steiks (jaka steiks). Everesta bāzes nometnes un trekinga maršruts apkārt Anapurnai ir īstā vieta, lai nobaudītu jaka steiku. Pirms pasūtīt, palūdziet savam gidam vai nesējam, lai tas noskaidro, cik svaiga ir jaka gaļa izvēlētajā lodžā, lai to varētu patiešām izbaudīt. Absolūti perfektu jaka steiku man izdevās baudīt lodžā “Xanadu” Jomsom ciemā Anapurnas trekinga maršrutā. Mājīgā ēdamzāle atrodas viesu nama otrajā stāvā no kurienes paveras fantastisks skats uz Nilgiri (7041 m) virsotni.

Saimniece vispirms uz galda uzklāj avīzi, atstājot mūs neizpratnē. Šķiet, ka viņa vēlās īsināt mūsu laiku ar vietējām ziņām nepāliešu mēlē… taču mūsu neizpratne izklīst brīdī, kad saimniece kāpj augšā pa trepēm ar karsti čurkstošu pannu. Viņa liek atlocīt avīzi sev priekšā, lai tauki uz karstās pannas čurkstošā un sprakšķošā jaka steika nenokļūtu uz apģērba. Smalki izdomāts! Turam avīzi atvērtu, kamēr karstais steiks uz pannas mazliet “nomierinās”. Jaks garšo lieliski un pārņem paradīzes sajūta, raugoties uz saulē mirdzošo Nilgiri virsotni.

Jaka siers (yak cheese). Daudzviet trekinga laikā redzēsit norādes ar tekstu “Yak cheese”. Tā kā jaki pārsvarā mitinās augstkalnos no 3500…4000 m augstuma (zemāk tiem ir pārāk karsti), Everesta bāzes nometnes un Anapurnas trekingā būs ļoti laba iespēja nobaudīt sieru, kas pagatavots no jaka piena.

Tsampa putra (tsampa porrige). Tsampa ir vietējais graudaugs, ko audzē kalnu rajonos Tibetā un Nepālā. No Tsampa miltiem arī gatavo tibetiešu maizi. Garšīgāko no abiem esmu baudījis tieši Anapurnas trekingā posmā no Jomsom līdz Kagbeni. Porcija Tsampa putras maksās NRs 60…120 (Ls 0.42…0.84).

Tibetiešu maize (tibetan bread). Tibetiešu maize atgādina biezās picas pamatni tikai tumšā – rudzu miltu krāsā. Tā ir graudu maize, pagatavota tibetiešu virtuves tradīcijās. Tibetiešu maizi pasniedz kā piedevu zupām vai kā desertu – kopā ar medu vai ievārījumu.

Kādu pārtiku ņemt līdzi dodoties trekingā uz Everesta bāzes nometni?

Dodoties uz Nepālu, jāpatur prātā, ka tā ir pavisam cita pasaule ar citām tradīcijām un daudzi ēdieni un produkti pie kādiem esam pieraduši Latvijā, Nepālā nebūs pieejami vai būs pieejami reti. Īpaši tas attiecas uz kalnu rajoniem, kur dārgās loģistikas dēļ, tiek nodrošināti tikai nepieciešamākie produkti un tādi produkti, kas viegli transportējami un kuriem ir ilgs glabāšanas termiņš. Bet tāpēc jau mēs dodamies uz Nepālu, lai iepazītu vietējo kultūru un tradīcijas!

Domāju, ka katram pašam jājūt, kādas uzkodas varētu sagādāt īpašu prieku daudzo trekinga dienu laikā Everesta bāzes nometnes trekingā, vai trekingā apkārt Anapurnai. Ja bagāžas svars atļauj un nav bailes riskēt, ir vērts paņemt līdzi nedaudz īstas melnās šokolādes, apkaltētu rupjo maizi, kādu riekstu maisījumu (studentu brokastis), rozīnes, žāvētus augļus – melnās plūmes, aprikozes, dateles vai vīģes. Pieļauju, ka saspringtā laika grafika dēļ, šādus našķus meklēt Katmandu var nebūt laika. Parasti veiksmīgi plānotā braucienā uz Nepālu, jau nākamajā rītā pēc ierašanās Katmandu, lidojam tālāk uz Luklu vai Pokharu.

Nepālā kalnos nebūs pieejama rupja maize un pilngraudu maize, kā arī, piemēram, cieti žāvēta desa un nogatavināts Parito tipa siers. Atgriežoties no Everesta bāzes nometnes, pēc 20 pavadītām dienām augstkalnos, atceros, cik ļoti vēlējos nobaudīt rupjo Lāču maizi un biezpienu.

Maltīte trekinga lodžās: Brokastis

Nakšņojot trekinga lodžās, brokastis ieturam agri – ap 8…9 no rīta, lai jau ap 10 varētu doties tālāk trekā. Brokastis sākam ar daudz šķidruma. Parasti tā ir tēja, kas palīdz pamosties un atgūt nakts aukstumā aizsmakušo balsi. Tēja lodžās tiek pasniegta dažāda lieluma termosos (ēdienkartē tie saucas Small Pot, Medium Pot un Big Pot). Small Pot lielākoties ir 0,5 litru termoss, Big Pot – 2 litru termoss. Vispār potu lielums atkarīgs no konkrētās lodžas. Vienā lodžā “big” būs 2 litru termoss, citā – 1 litra termoss ar karstu ūdeni. Taču viens gan ir kopīgs abiem – neatkarīgi no pota lieluma, tajā tiks ievietots tikai viens tējas maisiņš un par tēju to saukt var tikai nosacīti. Var palūgt papildus tējas maisiņu vai vislabāk – paņemiet līdzi savu tēju. Pretējā gadījumā, tējas kvalitāte ātri vien padarīs jūs nervozu.

Brokastīs parasti pieejama ūdenī vārīta auzu putra, brūnināta baltmaize – french toast ar ievārījumu, sviestu vai medu. Oriģinālākā un garšīgākā būs vietas svaigi cepta tibetiešu maize – tibetan bread vai chapatti. Ne vienmēr, taču visai bieži treka laikā būs pieejama lokālā tsampa putra. Tā garšo lieliski, ja ir labi pagatavota. Tsampa biežāk būs pieejama trekingā apkārt Anapurnai.

Tāpat brokastīs pieejamas dažādos veidos saceptas olas, omletes, pankūkas, musli, siers un sulas no pakām. Pašam brokastīs Everesta bāzes nometnes trekā vairāk sanāca dot priekšroku kārtīgai porcijai auzu putras, ceptām olām un tibetiešu maizei – tibetan bread. Auzu putra ir veselīga un organismā ilgāk atdod enerģiju un uztur augstāku glikozes līmeni asinīs.

Pusdienas trekinga lodžās

Trekinga laikā palūdziet, lai jūsu gids vai nesējs ieteiktu tējas namiņu (tea house) vai lodžu pusdienošanai, kurā būs labs ēdiens. Viņi lieliski zin katru lodžu un tās saimniekus. Tieši tāpat kā lodžu saimnieki zina nesējus un gidus, jo tieši gidi un nesēji piegādā lodžu saimniekiem klientus par ko paši tiek paēdināti un izguldīti plus saņem papildus komisijas. Līdz 4000…4500 m augstuma sasniegšanai, ik dienas trekinga maršrutā būs vairākas apdzīvotas vietas, kur ieturēt pusdienas. Lielākā augstumā nopietnākās ēdienreizes būs iespējams ieturēt tikai dienas galamērķī – nakšņošanas lodžā. Tas attiecas uz tādiem ciematiem kā Lobuche, Gokyo, Gorak Shep, Dughla, Dragnag un tml..

Pusdienu izvēle ir visplašākā – sākot no vienkāršām uzkodām kā tibetiešu maize (tibetan bread) ar džemu, beidzot ar dažādām zupām, steikiem, sendvičiem, Mo Mo (apcepti pelmeņi), makaronu ēdieniem un picām. Ēdiena izvēle lodžās būs atkarīgs no sasniegtā augstuma trekinga maršrutā. Kā likums, jo augstāk būsit uzkāpuši, jo mazāka izvēle būs ēdienkartē un augstākas būs maltītes cenas. Zemāk pievienoju ēdienkarti, ko iespējams izvēlēties trekinga lodžās Everesta bāzes nometnes trekinga maršrutā.

Man pašam ļoti iepatikās ķiploku zupa (garlic soup), kas ir dabīgs profilaktisks līdzeklis pret kalnu slimību, un nepāliešu nacionālais ēdiens – dal bhaat jeb vārīti rīsi ar īpaši pagatavotu mērci (lentils soup) un piedevām – dārzeņiem, saknēm, kariju un līdzīgi. Dal bhaat kalnos ļoti spēcina, ir viegls un veselīgs ēdiens. Dal bhaat paši nepālieši ēd ar rokām, rīsus iegremdējot īpašajā mērcē.

20 dienas esot kalnos, Gokyo – Everesta bāzes nometnes trekinga laikā lieliski iztiku bez gaļas ēdieniem un kopā ikdienas fizisko aktivitāti, izjutu fantastisku organisma restartu.

Vakariņas trekinga lodžā

Vakariņas parasti tiek ieturētas nakšņošanas lodžā, kura trekinga dienā lielākoties tiek sasniegta ap plkst. 16…18, atkarībā no maršruta plāna. Turpceļā nakšņošana ikreiz notiek jaunā – lielākā augstumā un tāpēc, kalnu slimības profilaksei, vakariņas ieteicams sākt ar daudz šķidruma. Pat ja vakariņās ēst negribas un viegli sāp galva, sasniegtā jaunā augstuma dēļ, svarīgi ir paēst, jo tas samazina risku iedzīvoties kalnu slimības simptomos. Vakariņās trekinga lodžā var pasūtīt visus tos pašus ēdienus ko pusdienās – trekinga lodžas ēdienkarte ir nemainīga.

Everesta bāzes nometnes mtrekingā mēs ar draugiem parasti vakariņas sākām ar melno tēju lēnām pārejot uz ēdieniem. Pēc noskaņojuma tie varētu būt Mo Mo, steiks, dal bhaat, auzu putra, pasta vai pankūkas.

Ierodoties nakšņošanas lodžā, svarīgi uzreiz rezervēt vietu pie galda ēdamzālē, īpaši in aktīvajā trekinga sezonā, kad kalnos ir daudz trekeru Everesta bāzes nometnes, Gokyo un Anapurnas trekinga maršrutos. Oktobrī – novembrī kalnos satumst ap plkst. 17…18 pēc vietējā laika. Saule noriet strauji – kādas pusstundas laikā tā pazūd aiz kalniem, kļūst vēsi. Līdz gulētiešanai trekeri pavada ēdamzālē vakariņojot, dzerot tēju, alu un runājoties.

Lodžā katrai istabai ir sava pasūtījumu burtnīca, kur trekeri paši pēc ēdienkartes pieraksta savu pasūtījumu – ēdiena nosaukumu, skaitu un cenu. Tāpat notiek arī nākamajā rītā brokastīs, pēc kurām trekeri paši sarēķina kopējo summu, pieskaitot nakšņošanu un vakariņas, un norēķinās ar lodžas īpašnieku. Maksa par nakšņošanu trekinga lodžā tiek aprēķināta simboliska – NRs 100…200 (Ls 0.70…1.40), ar nosacījumu, ja trekeris pasūta maltīti lodžā. Ja trekeris ierodas ar savu maltīti, cena par nakšņošanu dramatiski pieaug un var sasniegt NRs 1000…1200 (Ls 7.00…8.50) par nakti no personas.

Parasti, no rītiem, saskaitot apēsto un nakšņošanu plus pāris pudeles dzeramā ūdens, kopējā summa no cilvēka veidojas ap NRs 1000…2000 (Ls 7.00…14.00), atkarībā no augstuma kādā nakšņots. Dārgākā nakšņošana un maltīte būs ciematos Gorak Shep, Gokyo, Lobuche un citās attālākās trekinga maršruta vietās, kas atrodas 4500…5000 metru augstumā.

Dzeramais ūdens trekingā Himalajos

Jau pašā trekinga sākumā, kaut arī augstums kalnos ir salīdzinoši neliels – 1600…2000 metru (Anapurnas trekings), ir svarīgi pieradināt sevi regulāri uzņemt daudz šķidruma. Tas nepieciešams veiksmīgam aklimatizācijas procesam, lai izvairītos no kalnu slimības simptomiem trekingā.

Dienā vajadzētu uzņemt ne mazāk kā 3…4 litrus šķidruma. Šajā daudzumā ietilpst tējas, zupas un tīrs ūdens viena litra pudelēs, kas nopērkams ikvienā trekinga lodžā, tea house vai veikaliņā visos populārākajos trekinga maršrutos – Everesta bāzes nometnes trekingā, Gokyo maršrutā un trekingā apkārt Anapurnai.

Pēc savas pieredzes, veiksmīgi un bez kalnu slimības pazīmēm sasniedzu Everesta bāzes nometni un Kala Pathar virsotni (5550 m), ievērojot šādu dzeršanas režīmu: no rīta lodžā apmēram 0.5…1 litrs tējas pie brokastīm, izejot no lodžas nopirku 2 litrus ūdeni, ko dzert pa ceļam trekā, pusdienu pauzi sākām ar ar 2-litrīgo tējas termosu uz 4 personām, tad zupa un vakarā, nonākot trekinga lodžā, atkal dzērām daudz tējas. Jo citu tur arī vakaros nav ko darīt…

Dzeramā ūdens cena Himalajos

Visos trekinga maršrutos plaši pieejams ar reversās osmozes metodi attīrīts dzeramais ūdens viena litra PET pudelēs. Ūdens ir tīrs, garšīgs, taču tas ir attīrīts ne tikai no baktērijām, bet arī no veselībai nepieciešamajām minerālvielām.

1 litra dzeramā ūdens pudeles cena ir proporcionāla sasniegtajam augstumam. Piemēram, Everesta bāzes nometnes trekinga maršruta sākumpunktā – Luklā (2860 m) litrs ūdens maksā NRs 60 (~ Ls 0.40), tad Gorak Shep (5200 m), kas ir pēdējā apdzīvotā vieta pirms Everesta bāzes nometnes, ūdens cena jau ir NRs 300 (~ Ls 2.10). Savukārt Nepālas galvaspilsētā Katmandu litrs šī paša ūdens maksā NRs 10…15 (Ls 0.07…0.11).

Lai ietaupītu, daudzi trekeri ņem līdzi termosu un trekinga lodžā saimniekiem palūdz karstu ūdeni. Tiesa, tas tiek ņemts no kāda vietējā strauta un tiek uzvārīts. Jāievēro, ka augstkalnos, pazeminoties atmosfēras spiedienam, ūdens vārīšanās temperatūra pazeminās un tajā izdzīvo vairāk baktēriju. Piemēram, 3000 metru augstumā, ūdens vārās jau 90°C temperatūrā, bet 4500 metru augstumā – jau 86°C temperatūrā.

Lai justos droši par ūdens kvalitāti, ieteicams tam pievienot īpašas, šim nolūkam paredzētas tabletes vai vienu graudiņu kālija permanganāta (zilo graudiņu).

Ēdiens trekinga laikā Nepālas Himalajos

Plānojot trekinga maršrutu Nepālas Himalajos, svarīgi zināt iespējas regulāri paēst. Turklāt – paēst atbilstoši organisma prasībām augstkalnu apstākļos.

Dodoties kādā no populārākajiem trekinga maršrutiem - Everesta Bāzes Nometnes trekā (Everest Base Camp trek), Gokyo trekā vai trekingā apkārt Anapurnai (Annapurna Circuit trek), par ēdienu speciāli nav jādomā. Visas ēdienreizes regulāri iespējams ieturēt lodžās (trekking lodges) un tējas namiņos (tea houses). Papildus trekā var ņemt līdzi ērti lietojamus uztura bagātinātājus, vitamīnus un minerālvielas.

Ja esat iecerējuši uzkāpt kādā no trekinga virsotnēm, kā piemēram Lobuche, Island Peak vai Mera Peak, jāgatavojas nometnes trekinga režīmam ar nakšņošanu teltī un jārēķinās, ka būs jānoformē gan kāpšanas atļauja (climbing permit), gan jāalgo šerpa kāpšanai trekinga virsotnē (climbing sherpa). Tāpat jāorganizē ēdiens un tā sagatavošanai nepieciešamais – gāze, degļi, katli, ūdens u.c.. Viens no nopietnākajiem nometnes trekingiem sagaida maršrutā uz Mera Peak, jo šī skaistā virsotne atrodas visai tālu no apdzīvotām vietām un puse ceļa iespējams nakšņot lodžās ar vakariņām kā tas ierasts trekingā uz Everesta bāzes nometni.

Taču tā kā trekinga virsotņu iekarošana ir advancētu un jau pieredzējušu trekeru kaislība, pastāstīšu vairāk par ēdienu, ko varēsit baudīt trekinga lodžās un tējas namiņos ceļā uz Everesta bāzes nometni, Gokyo trekā un trekingā apkārt Anapurnai (Annapurna).

Ēdiens kalnu lodžās un tējas namiņos Nepālā

Neliela atkāpe, lai būtu vieglāk izprast ēdienkarti trekinga laikā.

Pirmkārt, Himalajus, kas izstiepušies visā Nepālas ziemeļu daļā, pamatā apdzīvo budisti, kuru ticība neatļauj nogalināt dzīvas būtnes. Gaļa un olas maršrutā līdz Everesta bāzes nometnei tiek piegādātas no Katmandu, bet Anapurnas trekā – no Pokharas, kas ir Nepālas otrā lielākā pilsēta.

Otrkārt, populārākie trekinga maršruti kā Everest bāzes nometnes trekings, Gokyo treks un maršruts apkārt Anapurnai atrodas tālu no autoceļiem un vienīgais veids kā piegādāt pārtiku šiem Himalaju rajoniem, ir aviācija. Pēc tam pārtiku augstāk kalnos nes nesēji jeb porteri, dzobkeki (jaka un govs krustojums) un jaki. Tas izskaidro faktu, ka ēdiens kalnos maksās vairāk nekā Nepālas galvaspilsētā Kathmandu vai Nepālas paraplanierisma galvaspilsētā – Pokharā. Kalnos pamatā viss ēdiens tiek sūri grūti atnests uz nesēju mugurām no aviācijas ielidošanas punktiem. Everesta Bāzes nometnes trekā pārtikas ceļš uz lodžām sākas no Luklas.

Kalnos šie produkti būs dārgāki un var nebūt paša pirmā svaiguma. Īpaši par to jādomā nesezonā – decembrī, janvārī, februārī, kā arī vasaras mēnešos – musonu periodā.

Šo iemeslu dēļ kalnos ēdiena izvēle nav no plašākajām. Trekinga lodžu un tējas namiņu ēdienkartēs dominē miltu un graudaugu izstrādājumi – baltmaize, pankūkas, putras, frī kartupeļi, rīsi, pupiņas, vietējie pelmeņi jeb Mo-Mo ar dažādu pildījumu un makaroni – nūdeles, pasta, spageti dažādos veidos, kā arī olas, kas tiek sagatavotas dažādos veidos.

Gaļas ēdienus ieteicams pasūtīt trekinga lodžās, kur ir lielāks trekeru pieplūdums, jo tad ir lielāka varbūtība, ka gaļa būs svaiga. Gaļa, tāpat kā olas un viss pārējais tiek vests no pilsētām – Katmandu un Pokharas. Par gaļas svaigumu palūdziet pārliecināties jūsu porteri vai gidu. Pamatā pieejama liellopu gaļa (steiks), jaka gaļa (yak steak) vai vistas gaļa.

Trekinga maršrutos Himalajos nebūs pieejami zivju ēdieni, varbūt, izņemot lepnākās un dārgākās lodžas. Tāpat īpaši nevajadzētu cerēt uz plašu svaigu dārzeņu un augļu izvēli. Turklāt, klimatisko apstākļu dēļ, kalnos virs 3500 metriem maz, kas tiek audzēts un vārds vegetables trekinga lodžas ēdienkartē nozīmē zaļas, spinātiem līdzīgas lapas. Personīgi man šie vegetables kopā ar nepāliešu tradicionālo dal bhaat tīri labi iepatikās un bija sajūta, ka tie lieliski spēcina organismu.

Nokļūstot kalnos un uzsākot trekingu, pirmās 3 sākotnējās aklimatizācijas dienas jāatsakās no smagiem, grūti pārstrādājamiem ēdieniem – gaļas, trekniem, taukainiem ēdieniem. Tas palīdzēs atvieglot organisma aklimatizāciju tālākajam kāpienam.

Internets Everesta trekingā

Alpīnistiem pasaulē augstākajā virsotnē Everestā un pašā Everesta bāzes nometnē tagad ir pieejami mobilie sakari – ir iespēja veikt videozvanus un mobilajos telefonos izmantot internetu, piektdien, 2010. gada 29. oktobrī paziņoja Nepālas telekomunikāciju kompānija “Ncell”.

Zviedrijas uzņēmuma “TeliaSonera” Nepālas meitasfirma “Ncell” Gorak Shep ciematā 5200 metru augstumā ir uzstādījusi trešās paaudzes (3G) platjoslas mobilo sakaru bāzes staciju. Kā zināms, Gorak Shep ir pēdējā apdzīvotā vieta Nepālas pusē pirms Everesta bāzes nometnes (Everest Base Camp).

“Šodien mēs veiksmīgi veicām pasaulē augstāko videozvanu no Everesta kalna bāzes nometnes,” pavēstīja “Ncell” pārstāvis. “Mobilo sakaru tīkla pārklājums sasniegs arī pašu Everesta virsotni.”

Līdz šim alpīnistiem, kuri bija sasnieguši 8848 metru augsto Everesta virsotni, nācās izmantot dārgos Inmarsat satelīttelefona sakarus.

Tāpat 3G mobilo sakaru bāzes stacijas uzstādīšana palīdzēs arī desmitiem tūkstošu trekeru, kuri katru gadu dodas Everesta bāzes nometnes trekingā ar mērķi sasniegt vai nu pašu Everesta bāzes nometni (5,320 m) vai netālo Kala Patthar virsotni (5,555 m).

3G pakalpojumi būs pietiekami ātri, lai alpīnisti varētu veikt videozvanus un izmantot internetu, pavēstīja “TeliaSonera”.

Kopumā Everesta reģionā uzstādītas astoņas bāzes stacijas, no kurām četras darbina saules enerģija. Zemākā no tām atrodas 2870 metru augstumā pie Luklas, kur ik gadus ierodas tūkstošiem trekeru, lai dotos Everesta Bāzes nometnes trekingā.

Alpīnisti bāzes staciju izveidi jau nodēvējuši par ambiciozu un noderīgu projektu: “Dārgos satelīta savienojumus, kuri reizēm nedarbojas vairākas dienas, nomainīs šis pakalpojums, nodrošinot visiem alpīnistiem iespēju sazināties ar saviem organizatoriem un ģimenēm,” sacīja Starptautiskās Kalnu aizsardzības komisijas loceklis šerpa Angs Šeringa.

“TeliaSonera” paziņojusi, ka nākamgad plāno investēt 100 miljonus dolāru (50,9 miljonus latu), lai nodrošinātu mobilo sakaru pārklājumu vairāk nekā 90% Nepālas iedzīvotāju, salīdzinot ar mazāk nekā trešdaļu pašlaik.

2007. gada rudenī, kad devos Everesta Bāzes nometnes trekingā, mobilā telefona sakari bija pieejami tikai posmā no Lukla līdz Namche Bazaar.

Aklimatizācija kalnos

Lai trekings Himalajos Nepālā sagādātu daudz patīkamu un neaizmirstamu piedzīvojumu, svarīgi zināt par cilvēka ķermenim nepieciešamo aklimatizāciju augstkalnu apstākļos (altitude acclimatization). Ievērojot praksē pārbaudītu aklimatizācijas režīmu trekinga laikā par ko pastāstīšu tālāk, jums izdosies sekmīgi izvairīties no kalnu slimības, kas var ne tikai sagādāt nepatīkamus brīžus, bet arī mainīt jūsu trekinga plānus.

Šis aklimatizācijas režīms trekinga laikā attiecas uz visiem populārākajiem trekinga maršrutiem Nepālā – Everesta Bāzes nometnes treku, Gokyo treku, Annapurnas treku un citiem. Piedāvāju savus 10 veiksmīgas aklimatizācijas padomus (tips).

1. aklimatizācijas noteikums: pakāpeniska augsuma palielināšana un noteikts kāpšanas režīms

Svarīgākais priekšnoteikums un labākais veids kā izvairīties no kalnu slimības trekinga laikā Nepālā ir pakāpeniska un sistemātiska augstuma palielināšana. Drošs augstums Nepālā līdz kuram var pacelties strauji un uzreiz – ir 2700…3000 metri. Šajā augstuma diapazonā izvietotas populārākās kalnu lidostas Nepālā – Lukla un Jomsom. Ielidošanas dienā noteikti jānakšņo tajā pašā augstumā.

Tālāk jāievēro noteikts kāpšanas režīms: 300…400 augstuma metri dienā – tātad katra nakšņošana par 300…400 metriem augstāk nekā iepriekšējā naktsmītne. Uzkāpjot kopsummā 1000 augstuma metrus, jāpavada un viena pilna aklimatizācijas diena un jānakšņo tajā pašā augstumā. Aklimatizācijas dienu vēlams pavadīt ar nelielu kāpienu un neilgu uzturēšanos lielākā augstumā (300 – 400 m) ar atgriešanos un nakšņošanu iepriekšējā augstumā. Ne visos trekinga maršrutos Nepālas Himalajos iespējams izturēt precīzi šādu kāpšanas režīmu, tāpēc aklimatizācijas dienas tiek plānotas katrā maršrutā individuāli.

2. aklimatizācijas noteikums: uzņemt daudz šķidruma trekinga laikā

Kalnos, pieaugot augstumam virs jūras līmeņa samazinās atmosfēras spiediens, kas ietekmē cilvēka organismu. Tāpēc ļoti svarīgi trekinga laikā kalnos uzņemt daudz šķidruma, dzert daudz tējas, sulas, zupas un tīra ūdens. Dienā jāizdzer vismaz 3…4 litri šķidruma. Viena litra pudelēs fasēts ūdens nopērkams tējnīcās (in teahouses) visos populārākajos trekinga maršrutos Nepālā. Jāizvairās no pārmērīgas melnās tējas lietošanas trekinga laikā, kā arī vajadzētu atturēties no kafijas slodzes dienās, jo šie dzērieni var izsaukt sirdsklauves un radīt papildus slodzi sirdij.

3. aklimatizācijas noteikums: izvairīties no alkohola, smēķēšanas un miegazāļu lietošanas

Trekingā kalnos, īpaši augšupceļā kategoriski jāizvairās no alkoholisko dzērienu un sedatīvu jeb miegazāļu lietošanas. Sedatīvi tāpat kā smēķēsana mākslīgi samazina skābekļa pieplūdi smadzenēm, jo īpaši augstkalnu apstākļos, kad skābekļa koncentrācija gaisā jau ir samazināta. Savukārt alkohols pastiprināti atūdeņo jeb dehidrē organismu, kas tāpat ir nevēlams process trekinga laikā Himalajos Nepālā.

4. aklimatizācijas noteikums: profilaktiskie līdzekļi trekinga laikā

Augstkalnu medicīna pazīst virkni medicīnisko līdzekļu, kas uzlabo aklimatizācijas procesu un samazina ar aklimatizāciju augstkalnos saistītās parādības, piemēram bezmiegu naktīs. Šos līdzekļus plaši lieto trekeri tādos populāros trekinga maršrutos Nepālā kā Everesta Bāzes nometnes trekā, Gokyo trekā, Annapurnas trekā un citos.

Acetazolamīds jeb Diamox®

No medicīniskajiem līdzekļiem aklimatizācijā un kalnu slimības profilaksē vispopulārākais ir Diamox, kura aktīvā viela ir acetazolamīds. Everesta Bāzes nometnes trekingā Diamox plaši nopērkams bez receptes gan Katmandu, gan Luklā, gan Namche Bazaar. Vienā Diamox plāksnītē ir desmit tabletes pa 250 mg un to Nepālā pārdod par 150 – 200 rūpijām.

Acetazolamīda iespējamie nosaukumi (preču zīmes) ir Acetamox, Acetazolam, Ak-Zol, Apo-Acetazolamide, Atenezol, Cidamex, Dazamide, Defiltran, Dehydratin, Diacarb, Diakarb, Diamox, Didoc, Diluran, Diuramid, Diureticum-Holzinger, Diuriwas, Diutazol, Donmox, Duiramid, Edemox, Eumicton, Fonurit, Glaupax, Glupax, Natrionex, Nephramid, Nephramide, Phonurit, Storzolamide, Vetamox.

Diamox trekingā vēlams sākt lietot jau 24 stundas pirms kāpšanas un Diamox jālieto 2 reizes dienā pa 125 – 250 mg, atkarībā no ķermeņa svara – priekšpusdienā un vakarā. Bērniem Diamox dozē 2,5 mg uz katru ķermeņa kilogramu divas reizes dienā. Svarīgi Diamox iedzert pirms gulēšanas, jo tas padziļina ieelpas dziļumu miegā kā rezultātā uzlabojas organisma apgāde ar skābekli. Diamox efektīvi palīdz novērst tieši plaušu tūsku.

Tiesa, Diamox var būt blakusparādības no kurām populārākā ir viegla roku un pirkstu galu tirpšana, ņirbēšana acu priekšā u.c. Diamox var arī izsaukt arī alerģiskas reakcijas, tāpēc ieteicams iepriekš konsultēties ar savu ārstu. Pēc vieniem avotiem, Diamox jāpārtrauc lietot otrajā vai trešajā dienā pēc maksimālā augstuma sasniegšanas trekinga maršrutā, pēc citiem – Diamox nav ieteicams lietot ilgāk par 3…5 dienām pēc kārtas. Pēc savas pieredzes Everesta Bāzes nometnes trekinga laikā ieteiktu domāt par Diamox sasniedzot Namche Bazaar (3440 m).

Tradicionālajā medicīnā acetazolamīds tiek lietots arī epilepsijas un glaukomas ārstēšanā.

Ginkgo biloba ekstrakts

Pētījumi par Ginkgo biloba ekstrakta efektivitāti aklimatizācijas procesā un tā darbību augstkalnu apstākļos joprojām turpinās, tomēr eksperimentos novērota efektīva kalnu slimības simptomu mazināšanās trekinga laikā. Ginkgo biloba darbojas kā antioksidants, samazina stresu un uzlabo skābekļa apgādi galvas smadzenēm.

Ginkgo biloba ekstraktu vēlams sākt lietot jau 5 dienas pirms kāpšanas pa 80 – 120 mg 2 reizes dienā un turpināt lietot kalnos. Ginkgo biloba ekstrakts ir dabīgs produks no žeņšeņa un var tikt lietots profilaktiskos nolūkos galvas samadzeņu darbības uzlabošanai ne tikai augstkalnu apstākļos. Tas nopērkams aptiekās kā uztura bagātinātājs bez receptes.

Ķiploku zupa

No dabīgajiem aklimatizācijas līdzekļiem vietējie trekinga gidi Nepālā rekomendē ķiplokus un Nepālas trekinga maršrutu lodžās (lodges and teahouses) populāro ķiploku zupu (garlic soup). Iesākumā tā var šķist visai savdabīga, taču pierodot – iepatiksies. Ķiploku zupa plaši pieejama arī Everesta Bāzes nometnes trekinga maršrutā.

5. aklimatizācijas noteikums: izvairieties no pārpūles pārāk smagu somu nešanas trekingā

Ņemot vērā fizioloģiskās slodzes un pārmaiņas kalnu apstākļos, trekinga laikā vajadzētu izvairīties no liekas pārpūles un smagu somu nešanu uzticēt nesējiem. Tas nemaksā daudz un nesēju varēsit salīgt gandrīz jebkurā Everesta Bāzes nometnes trekinga posmā sākot no Luklas līdz pat Pheriche vai Dingboche. Ja tomēr plānojat pats nest savu somu, optimāli, lai tās svars nepārsniegtu 10…12 kg.

6. noteikums: neejiet trekingā viens

Trekingā kalnos vienmēr jāņem līdzi pieredzējis gids. Kalnu slimības simptomi var izsaukt paaugstinātu trauksmi un neadekvātu rīcību, tālab līdzās jābūt kādam, kurš tādā brīdī var palīdzēt. Kalnu slimības simptomiem raksturīgi pastiprināties naktī pēc dienā sasniegtā jaunā augstuma. Ja kalnu slimības simptomi spiež naktī doties prom un kāpt zemāk, pavadonis jāņem līdzi obligāti!

7. aklimatizācijas noteikums: nekāpt augstāk pat vieglu kalnu slimības simptomu gadījumā

Ja pēc jaunā augstuma sasniegšanas trekinga maršrutā, sākas viegli kalnu slimības simptomi, nekādā gadījumā nedrīkst kāpt augstāk! Jāpaliek sasniegtajā augstumā un jānovēro simptomi. Parasti kalnu slimības simptomi sāk parādīties 6…12 stundu laikā pēc jaunā augstuma sasniegšanas. Simptomi sāk izpausties vieglu galvassāpju veidā, kas vai nu pāriet dažu stundu laikā, vai tieši pretēji – pastiprinās, iestājas trauksme, zūd apetīte un pasliktinās dūša. Mēģinot aizmigt, rādās nepierasti murgi, vieglas halucinācijas.

Šajā laikā, kaut arī nav apetītes, ļoti svarīgi daudz dzert un arī paēst, ja nav ēsts. Ieteicama ķiploku zupa un Diamox vai kādas zāles pret galvas sāpēm, kas šķidrina asinis un uzlabo asins plūsmu – paracetamols, aspirīns, tailenols vai ibumetīns.

Reāls nepietiekamas aklimatizācijas piemērs, ko izbaudīju personīgi Everesta Bāzes Nometnes trekinga laikā. Pirmā aklimatizācijas diena (rest day) parasti ir paredzēta Namche Bazaar, taču mēs to neievērojām un nākamajā dienā turpinājām kāpt augstāk, lai nakšņotu Khumjung (3870 m), kas ir 400 m augstāk virs Namche Bazaar. Tajā trekinga dienā ap plkst. 16.00 pabeidzām kāpienu un apmetāmies kādā Khumjung teahouse. Pamazām galvas virspusē sajutu vieglu, visaptverošu spiešanu, kas atgādināja it kā galvā būtu uzvilkta peldcepure.

Pamazām sāpes pastiprinājās pieres daļā, bet ap plkst. 22.00, kad grasījos iemigt, mani pārņēma nepieredzēta trauksme un bija viegls nelabums. Šķita, ka trūkst gaisa. Ieņēmu Diamox, atsāku daudz dzert un devos uz tējasmājas lielo ēdamistabu gulēt, jo tur bija vēsāks. Vēl vairākas stundas nomocījos ar bezmiegu un murgiem līdz aizmigu tikai uz rīta pusi. Nākamajā dienā brokastīs paēdu un pašsajūta strauji uzlabojās. Turpinājām trekingu, jo iecerētā maršruta augstuma režīms labi sekmēja tālāko aklimatizācijas procesu. Tā bija kļūda bez pilnas aklimatizācijas dienas Namche Bazaar kāpt augstāk.

8. noteikums: nekavējoties kāpt lejā, ja kalnu slimības simptomi pastiprinās

Ja parastie līdzekļi pret galvassāpēm (aspirīns, tailenols, ibumetīns un tml.) nepalīdz un galvassāpes nepāriet, tas liecina, ka kalnu slimība progresē. Gadījumā, ja kalnu slimības simptomi pēc jaunā augstuma sasniegšanas trekinga maršrutā nepāriet un pastiprinās, efektīvākās zāles ir nekavējoties evakuēties uz zemāku augstumu. Lejā jākāpj nekavējoties, kaut nakts laikā. Līdzi obligāti jāņem gids un viss nepieciešamais ceļam. Kāpt lejā vienam nedrīkst nekādā gadījumā. Himalaju Khumbu reģiona Machermo HRA medpunktā zināja stāstīt par gadījumu, kad kalnu slimības izraisīta līdzsvara zuduma un apziņas dezorientācijas dēļ, trekeris gāja bojā naktī iekrītot aizā no šauras vai apledojušas kalnu takas.

Augstumu nepieciešams samazināt vismaz līdz iepriekšējās nakšņošanas augstumam, kurā netika novērotas augstuma slimības pazīmes plus vēl, ja iespējams. Jūtams efekts būs pēc augstuma samazinājuma par 500 – 1000 augstuma metriem. Jālieto medikamenti, papildus skābeklis un kompresijas soma jeb Gamow Bag, ja tie pieejami.

9. noteikums: nekad neatstājiet cilvēku vienu ar kalnu slimības pazīmēm

Nekad neatstājiet cilvēku ar kalnu slimības simptomiem vienu pašu. Viņam var strauji progresēt slimības simptomi, un rasties nepieciešamība steidzami evakuēties uz zemāku vietu.

10. aklimatizācijas noteikums: trekinga laikā ģērbieties silti un nepārpūlieties

Trekinga laikā uzturiet sevi siltumā un neļaujiet ķermenim atdzist, īpaši aklimatizācijas sākumposmā. Sekojiet, lai apģērbs vienmēr būtu sauss. Izvairieties no pārpūles un sasvīšanas. Kalnos parasti ir vējš un gaiss ir sauss. Sviedri iztvaikojot, pastiprināti dzesē ķermeni, sašaurinās asinsvadi un pasliktinās orgānu apgāde ar asinīm un skābekli kā rezultātā rodas labvēlīgi apstākļi kalnu slimības progresam. Trekingam kalnos tiek ražots īpašs tehniskais apģērbs, kas sekmē maksimāli efektīvu ķermeņa elpošanu un sviedru aizvadīšanu.

Ievērojot visus šos noteikumus, jūsu trekings Nepālā būs patīkams un mājās pārvedīsit tikai fantastiski labas atmiņas un iespaidus.

Gadījumā, ja Jums radās kādi specifiski jautājumi par aklimatizāciju Nepālas trekinga maršrutos, lūdzu droši rakstiet man un es Jums atbildēšu iespējami īsākā laikā.

Luklā sākas Everesta trekings

Luklā (Lukla, 2860 m) sākas daudzi trekinga maršruti Khumbu reģionā. Khumbu dzīvo šerpas – viena no Nepālas tautībām. Khumbu reģions aptver astoņtūkstošnieku – Everesta, Lodzes un Cho Oyu apkārtni. No Luklas sākas trekinga maršruti uz Everesta bāzes nometni (Everest Base Camp Trek), uz Gokyo Ri, uz trekinga virsotnēm Island Peak, Lobuche, Mera Peak, Kongma Ri, Kwande Ri un triju kalnu pāreju maršruts: Renjo La Pass – Cho La Pass – Kongma La Pass.

Uz Luklu katru dienu lido teju vai visas vietējās mazās aviokompānijas: Yeti Airlines, Agni Air, Sita Air, Gorkha Air, Shangrila Air. Tomēr lielāka nozīme jāpievērš nevis aviokompānijai, bet gan iespējai dabūt biļetes uz Luklu. Tas ir pirmais darbs ielidojot Katmandu. Protams, ja plānots doties uz Everesta pusi.

Biļetes uz Luklu

Biļetes iekšējiem lidojumiem Nepālā var nopirkt jebkurā trekinga (tūrisma) aģentūrā. Tamelā to ir ne mazāk kā dažādu veikaliņu. Nereti aģentūra ir kopā ar trekinga lietu veikalu. Nekādas aviokases nemeklējiet. Vēl mazāk mēģiniet meklēt iespēju biļetes rezervēt internetā. Un vispār nemeklējiet Nepālā kādas striktas sistēmas vai kopsakarības. Nepālā viss notiek ļoti vienkārši – pieejiet jebkuram uz ielas un pēc dienas jau sēdēsit ziloņa mugurā un vērosit pie koka piesietus degunradžus, kura rags jau sen pārdots vismaz trīs reizes :)

Citiem vārdiem runājot, Nepālā darbojas savstarpējo draugu sistēma. Ja esat ieradušies Katmandu bez kontaktiem un ir dažas stundas laika, sāciet ar viesnīcas administratoru. Viņš noteikti zinās ieteikt kādu savu frendu, kas varēs nodrošināt visu nepieciešamo. Tālāk viss atkarīgs no pašu spējas saprasties un kaulēties. Bez biļetēm uz Luklu, pārdevējs noteikti centīsies pārliecināt par to, ka noteikti nepieciešams viņa izcilais kalnu taku gids un nesēji. Faktiski tie arī būs nepieciešami Luklā. Ja mulsina nosauktās cenas, ieteicams aptaujāt vismaz 2…3 tūrisma kantorīšus vai atdoties uzreiz kādam, kas šķiet uzticamāks. Panāktās vienošanās nepālieši pilda vienmēr. Lai vai kā varētu šķist ārēji, tomēr pieredze liecina, ka Nepālā cilvēki ir ļoti godīgi un izpilda visas salīgtās vienošanās.

Tiklīdz vienošanās būs panākta, aģents sazvanīs aviokompāniju, pārliecināsies par lidošanas iespējām, brīvajām vietām un izrakstīs biļetes. Aģentūra par biļeti ietur 5 USD komisijas naudu. Aviobiļešu cena ir fiksēta un īpaša kaulēšanās par tām nebūs iespējama. Biļetes kā vienkāršas kvītis izplēš no blociņa, apzīmogo, paraksta un lidojums var sākties.

Nepāla. Izlidošana uz Luklu ar helikopteru. 2007. gads

Izlidošana uz Luklu

Lidojumi uz Tenzinga-Hilarija vārdā nosaukto Luklas kalnu lidostu (2860 m) parasti ieplānoti agri no rīta, laikā no 7…10. No rītiem  pārsvarā kalnos ir skaidrs laiks, zeme nav sasilusi, kas nozīmē mazākas turbulences lidojuma laikā. Izlidošana notiek no Domestic Airport, kas atrodas blakus starptautiskajai Tribhuvan lidostai. Lidostā jāierodas vismaz stundu pirms lidojuma. Lidojums ilgst apmēram 30 minūtes un aizraujošākais moments ir tuvošanās Luklas lidostai un nolaišanās.

Tomēr, tas vai lidojums notiks, lielā mērā atkarīgs no laikapstākļiem. Vietējā aviācija lido tikai pēc vizuālās navigācijas principiem un dūmakas vai miglas gadījumā lidojumi tiek atcelti. Parasti tas kļūst zināms ap plkst. 13…14, kad paspēts iziet visas drošības kontroles un vairākas stundas nonīkt uz somām Katmandu lidostas izlidošanas zonā.

Īpaši sarežģīti laikapstākļi ir kalnu lidostās Luklā un Jumlā, kur laikapstākļi var radikāli nomainīties 15 minūšu laikā no skaidra saulaina līdz drēgnai miglai ar smalku lietu. Šo iemeslu dēļ, Lukla tiek uzskatīta par vienu no pasaules bīstamākajām lidostām. Sevišķi nestabili laikapstākļi ir rudens tūrisma sezonas sākumā (septembra beigas – oktobra sākums), kad kalnos vēl ir biežas un strauji mainīgas miglas. Pastāv uzskats, ja Katmandu ir labs un skaidrs laiks – Luklā ir slikti laikapstākļi un otrādi.

Plānojot maršrutu Everesta reģionā, ieteicams ieplānot dažas rezerves dienas gadījumā, ja kavējas lidojumi. Labāk atlikušo laiku pavadīt apskatot Katmandu nekā nokavēt lielo reisu izlidošanai mājup vai nodarboties ar biļešu pārcelšanu no nekurienes. Piemēram, trešā Nepālas apmeklējuma laikā 2007. gada oktobra sākumā, rīta vingrojums “brauciens uz lidostu – iečekošanās, somu svēršana, drošības pārbaude un brauciens atpakaļ uz viesnīcu” tika izpildīts trīs reizes pēc kārtas. Trešajā dienā mūsu Nepālas draugi piedāvāja lidot ar helikopteru. Tā mēs veiksmīgi nokļuvām Luklā. Taču kāda grupa no Krievijas ar kuru uz somu kalniem pavadījām abas dienas lidostā, bija spiesta mainīt maršrutu un doties trekingā uz Anapurnu.

Nepāla. Lidojums Katmandu – Lukla ar Yeti Airlines.

Bagāžas svars, lidostas nodevas un citi sīkumi

Atšķirībā no pārējās pasaules prakses un striktajām bagāžas svara normām, Nepālā tās vai nu nav vai ir ļoti augstas. Pilnīgi skaidrs, ka uz kalniem ceļotāji dodas nokrāvušies līdz zobiem. Pagaidām savā Nepālas ceļojumu vēsturē, neesmu saskāries ar bagāžas virssvariem. To vairāk izjūt lielākas ekspedīcijas. Parasti bagāžu sver kopā visai ceļotāju grupai un aprēķina vidējo.

Nepālā vietējos reisos uz vietas lidostā jāsamaksā neliela lidostas nodeva aptuveni 5 USD. Par to informēs pie reģistrācijas galda. Biļetes cenā šī nodeva nav iekļauta.

Rēķinieties, ka visās Nepālas vietējās lidostās valda neaprakstāma kņada. Lido gan ārvalstu ceļotāji kā mēs, gan turīgākie vietējie. Kopā ar ceļotāju mugursomām, lidmašīnās tiek krautas olas, mājputni, maisi ar cukuru, miltiem un citām saimniecības precēm. Var gadīties, ka esat laicīgi ieradušies lidostā, bet uz attiecīgo reisu reģistrācija vēl pat nav sākta. Nepālā ne par ko nav jābrīnās. Vienkārši jāgaida, jāpainteresējas pašiem. Sākoties reģistrācijai paši aviokompānijas darbinieki to izziņo vienkārši klaigājot pa zāli. Tad kņada divkāršojas abās reģistrācijas galda pusēs, taču  - tikai pacietību… Tā ir Nepāla un finālā veiksmīgi nokļūsit galamērķī, šajā gadījumā – Luklā.

Lidojums uz Jomsom

Pirmajā Nepālas apmaklējuma reizē 2006. gada janvārī, kad biju tur devies līdzi Latvijas un Krievijas paraplanieristu grupai, nebija strikti noteikta plāna ko darīt Nepālā, tikai aptuvenas skices. Zināju, ka būšu Pokharā un zināju, ka gribu aizstaigāt līdz Muktinath. Tas nozīmē, ka jālido iekšā Kali Gandaki ielejā uz Jomsom [izrunā: Džamsang] un tālāk ar kājām jādodas Kagbeni un Muktinath virzienā. Uz Jomsom var aizlidot tikai no otrās lielākās Nepālas pilsētas – Pokhara.

Jomsom Lidosta Nepālā

Iepriekšējā pēcpusdienā iegāju kādā no neskaitāmajām būdiņām ar uzrakstu “Trekking Agency” pretim viesnīcai un, jā, puiši bija gatavi pārdot arī sniega leopardu, ja būtu tāda vēlme. Kā jau Nepālā notiek. Bet Nepālā notiek viss un viss notiek vienkārši – atstāju čaļiem kādus 60 dolārus un vakarpusē saņēmu savu biļeti lidojumam uz Jomsom. Biļetes cena ir 54 ASV dolāri plus 5 dolāri rezervācijas komisijas nauda.

Lidojums ir nākamā rītā agri no rīta. Laukumā, kas tiek dēvēta par lidostu, jāierodas agri, jo lidojums ir 6.00 no rīta. Lidojumi kalnu reģionos pamatā notiek tikai agros rītos, kamēr diena nav iesilusi. Pauguriem iesilstot, veidojas turbulences, turklāt Kali Gandaki ielejā dienas otrajā pusē spēkā pieņemas negants vējš.

Ceļā uz Kali Gandaki ieleju

Ceļos agri, kravāju somas un dodos ārā miglas tītajās Pokharas ielās. Cauri rīta dūmakai spraucas uzlecošās saules gaisma. Ātri noķeru taksi, kas par 150 rūpijām ved uz lidostu. Esmu laikā. Lidostas mājā drūzmējas pulciņš ļaužu, pārsvarā tibetieši, kas dosies uz savu Mustang un Upper Mustang “Tibet like region”. Kali Gandaki pamatā apdzīvo tibetieši un tas Nepālā tiek dēvēts par “Tibetai līdzīgu novadu”.

Lidostas mājā sakrauti dažādi maisi, stiklauduma somas kādas Rīgā nopērkamas centrāltirgū, bretes ar olām, rīsi, milti, maize un citi labumi. Ap šiem krāvumiem pulciņš tibetiešu sarkanos galvas apsējos ar prātam neaptveramu jezgu pavada maisu svēršanu, drošības kontroli un noformēšanu bagāžai. Burziņā mierīgi noskatās līdz zobiem bruņoti armijas gvardi. Ir 2006. gads un Nepālā valda ļoti saspīlēta iekšpolitiskā situācija.

Kravas “drošības pārbaude” izpaužas kā birku “Security checked” uzlīmēšana uz saiņiem. Pienāk arī mana kārta un pēc kāda laika kopā ar sarkanlentoto un lidojumam “goodluckoto” tibetiešu bariņu izbirstam pie nelielā lidaparāta.

Pa šo laiku dūmakainais rīts kļuvis pasakains. Visa Pokhara ietinusies rozā, skatam atsedzot vienīgi svētā kalna Fish Tail jeb Machapuchare [mačapučare] pašu virsotni. Sajūta ir sirreāla. Mēģinu šo attēlu atrast savu bilžu krājumos, taču neizdodas – tas ir tik dziļi iespiedies manā atmiņā, ka bieži jaucu ar tā esamību manā albumā.

Lidojums uz Jomsom Nepālā

Lidojums pa varenāko Nepālas ieleju

Nekas neliecina par to, ka kāds kautkur grasītos lidot, izņemot kāda nepāliešu vīra eļļainām rokām aktīva darbošanās uz lidaparāta spārna. Izrādās viss ir baigi normāli, kā jau Nepālā. Tiekam ielaisti mazā lidaparāta vēderā. Skats uz pilotu kabīni ir atvērts, priekšējie vējstikli – aizsaluši. Kabīnē ieraušas galvenais pilots un, gluži kā krievu apvidus automobilī UAZ, ieslēdz logtīrītājus. Pilota palīgs ārpusē no spaiņa raida pāris ūdens šaltis logā un tas kļūst caurredzams. Tiek iedarbināti dzinēji un lidojums var sākties.

Sēžu blakus masīvai tibetietei. Paceļamies. Salonā valda tibetiešu murdoņa: tiek skaitītas mantras, lai lidojums būtu veiksmīgs. Lidaparāts ielido ielejā. Saules gaisma tajā vēl neiespīd. Lidmašīnu krata, kļūst nedaudz baisi. Pēkšņi visi palecamies – lidaparāts iekrīt gaisa bedrē vismaz kādus 10 metrus, tobrīd blakus sēdošās tibetietes roka spēcīgi ieķeras manā kājā. Mantru skaitīšana salonā pastiprinās. Roka tiek atlaista tikai pēc piezemēšanās Jomsom.

Izkāpjam no lidaparāta. Turpat no ratiem katrs paņem savu somu un pa lidostas vārtiņiem dodas ārā uz galveno ciemata taku. Sajūtu kņudēšanu pieres daļā un kalnu gaisa eiforiskā smarža mijas ar vieglu nelabumu. Un tas ir tikai normāli – esmu strauji pacēlies no 1300 līdz 2760 metru augstuma atzīmei virs jūras līmeņa, turklāt tukšā dūšā.

Jomsom centrālā 'iela'. Skats uz dienvidiem.

Nelabums ātri pāriet pēc brokastīm Jomsom viesu mājā – Xanadu. Tikko biju spēris kāju Jomsom, pie manis pielīp 3 portera (nesēju) kandidāti. Lūdzu atļaut ieturēt maltīti un tad izlemt par to, kuram uzticēt somu. Taču viens, acīmredzot, nekaunīgākais kāpj augšā ēdamtelpā otrajā stāvā un ieslēdz “Repeat” savam sakāmajam tekstam. Atšuju un turpinu baudīt brokastis ar skatu uz 7061 metrus augsto Nilgiri virsotni Kali Gandaki ielejas pretējā pusē. Nilgiri žilbinoši sniegotā virsotne mani pavadīs visā trekinga laikā Kali Gandaki ielejā.

Vēlāk, pēc trešā Xanadu apmeklējuma, atzinu to par labāko ēstuvi ciematā.

Masala Tēja (Masala Tea)

Tie, ka pabijuši Nepālā, zina un, visticamāk, ir baudījuši Masala Tea jeb Masala tēja. Masala faktiski nozīmē garšvielu maisījumu, tējai ir speciāli savs Masala sastāvs. Tēju pasniedz nelielās kanniņās kopā ar pienu.

No iepriekšējā brauciena, atvedu nelielu iepakojumu Masala tējas garšvielu piedevas (maksāja 100 Nepālas rūpijas, NRs) un tikai tagad to atvēru.

Masala Tea

Milk Masala Tējas pagatavošana

→ 1 tējakrote melnās tējas uz katru tējas tasi
→ 1/2 tējkarote Masala garšvielas uz katru tējas tasi
→ Labs, verdošs ūdens
→ Karsts piens

Izkarsētā tējas kanniņā ieber tēju un Masala garšvielas. Pusi no tilpuma uzlej verdošu ūdeni un ļauj ievilkties. Pēc dažām minūtēm atlikušo pusi papildina ar karstu pienu. Ļauj vēl kādu brīdi ievilkties. Var vadīties pēc receptes uz iepakojuma un tēju papildus vārīt, taču es to nedaru. Saldina ar brūno cukuru, pasniedz visai saldu.

Masala Tea Recepte