Dzeramais ūdens trekingā Himalajos

Jau pašā trekinga sākumā, kaut arī augstums kalnos ir salīdzinoši neliels – 1600…2000 metru (Anapurnas trekings), ir svarīgi pieradināt sevi regulāri uzņemt daudz šķidruma. Tas nepieciešams veiksmīgam aklimatizācijas procesam, lai izvairītos no kalnu slimības simptomiem trekingā.

Dienā vajadzētu uzņemt ne mazāk kā 3…4 litrus šķidruma. Šajā daudzumā ietilpst tējas, zupas un tīrs ūdens viena litra pudelēs, kas nopērkams ikvienā trekinga lodžā, tea house vai veikaliņā visos populārākajos trekinga maršrutos – Everesta bāzes nometnes trekingā, Gokyo maršrutā un trekingā apkārt Anapurnai.

Pēc savas pieredzes, veiksmīgi un bez kalnu slimības pazīmēm sasniedzu Everesta bāzes nometni un Kala Pathar virsotni (5550 m), ievērojot šādu dzeršanas režīmu: no rīta lodžā apmēram 0.5…1 litrs tējas pie brokastīm, izejot no lodžas nopirku 2 litrus ūdeni, ko dzert pa ceļam trekā, pusdienu pauzi sākām ar ar 2-litrīgo tējas termosu uz 4 personām, tad zupa un vakarā, nonākot trekinga lodžā, atkal dzērām daudz tējas. Jo citu tur arī vakaros nav ko darīt…

Dzeramā ūdens cena Himalajos

Visos trekinga maršrutos plaši pieejams ar reversās osmozes metodi attīrīts dzeramais ūdens viena litra PET pudelēs. Ūdens ir tīrs, garšīgs, taču tas ir attīrīts ne tikai no baktērijām, bet arī no veselībai nepieciešamajām minerālvielām.

1 litra dzeramā ūdens pudeles cena ir proporcionāla sasniegtajam augstumam. Piemēram, Everesta bāzes nometnes trekinga maršruta sākumpunktā – Luklā (2860 m) litrs ūdens maksā NRs 60 (~ Ls 0.40), tad Gorak Shep (5200 m), kas ir pēdējā apdzīvotā vieta pirms Everesta bāzes nometnes, ūdens cena jau ir NRs 300 (~ Ls 2.10). Savukārt Nepālas galvaspilsētā Katmandu litrs šī paša ūdens maksā NRs 10…15 (Ls 0.07…0.11).

Lai ietaupītu, daudzi trekeri ņem līdzi termosu un trekinga lodžā saimniekiem palūdz karstu ūdeni. Tiesa, tas tiek ņemts no kāda vietējā strauta un tiek uzvārīts. Jāievēro, ka augstkalnos, pazeminoties atmosfēras spiedienam, ūdens vārīšanās temperatūra pazeminās un tajā izdzīvo vairāk baktēriju. Piemēram, 3000 metru augstumā, ūdens vārās jau 90°C temperatūrā, bet 4500 metru augstumā – jau 86°C temperatūrā.

Lai justos droši par ūdens kvalitāti, ieteicams tam pievienot īpašas, šim nolūkam paredzētas tabletes vai vienu graudiņu kālija permanganāta (zilo graudiņu).

Aklimatizācija kalnos

Lai trekings Himalajos Nepālā sagādātu daudz patīkamu un neaizmirstamu piedzīvojumu, svarīgi zināt par cilvēka ķermenim nepieciešamo aklimatizāciju augstkalnu apstākļos (altitude acclimatization). Ievērojot praksē pārbaudītu aklimatizācijas režīmu trekinga laikā par ko pastāstīšu tālāk, jums izdosies sekmīgi izvairīties no kalnu slimības, kas var ne tikai sagādāt nepatīkamus brīžus, bet arī mainīt jūsu trekinga plānus.

Šis aklimatizācijas režīms trekinga laikā attiecas uz visiem populārākajiem trekinga maršrutiem Nepālā – Everesta Bāzes nometnes treku, Gokyo treku, Annapurnas treku un citiem. Piedāvāju savus 10 veiksmīgas aklimatizācijas padomus (tips).

1. aklimatizācijas noteikums: pakāpeniska augsuma palielināšana un noteikts kāpšanas režīms

Svarīgākais priekšnoteikums un labākais veids kā izvairīties no kalnu slimības trekinga laikā Nepālā ir pakāpeniska un sistemātiska augstuma palielināšana. Drošs augstums Nepālā līdz kuram var pacelties strauji un uzreiz – ir 2700…3000 metri. Šajā augstuma diapazonā izvietotas populārākās kalnu lidostas Nepālā – Lukla un Jomsom. Ielidošanas dienā noteikti jānakšņo tajā pašā augstumā.

Tālāk jāievēro noteikts kāpšanas režīms: 300…400 augstuma metri dienā – tātad katra nakšņošana par 300…400 metriem augstāk nekā iepriekšējā naktsmītne. Uzkāpjot kopsummā 1000 augstuma metrus, jāpavada un viena pilna aklimatizācijas diena un jānakšņo tajā pašā augstumā. Aklimatizācijas dienu vēlams pavadīt ar nelielu kāpienu un neilgu uzturēšanos lielākā augstumā (300 – 400 m) ar atgriešanos un nakšņošanu iepriekšējā augstumā. Ne visos trekinga maršrutos Nepālas Himalajos iespējams izturēt precīzi šādu kāpšanas režīmu, tāpēc aklimatizācijas dienas tiek plānotas katrā maršrutā individuāli.

2. aklimatizācijas noteikums: uzņemt daudz šķidruma trekinga laikā

Kalnos, pieaugot augstumam virs jūras līmeņa samazinās atmosfēras spiediens, kas ietekmē cilvēka organismu. Tāpēc ļoti svarīgi trekinga laikā kalnos uzņemt daudz šķidruma, dzert daudz tējas, sulas, zupas un tīra ūdens. Dienā jāizdzer vismaz 3…4 litri šķidruma. Viena litra pudelēs fasēts ūdens nopērkams tējnīcās (in teahouses) visos populārākajos trekinga maršrutos Nepālā. Jāizvairās no pārmērīgas melnās tējas lietošanas trekinga laikā, kā arī vajadzētu atturēties no kafijas slodzes dienās, jo šie dzērieni var izsaukt sirdsklauves un radīt papildus slodzi sirdij.

3. aklimatizācijas noteikums: izvairīties no alkohola, smēķēšanas un miegazāļu lietošanas

Trekingā kalnos, īpaši augšupceļā kategoriski jāizvairās no alkoholisko dzērienu un sedatīvu jeb miegazāļu lietošanas. Sedatīvi tāpat kā smēķēsana mākslīgi samazina skābekļa pieplūdi smadzenēm, jo īpaši augstkalnu apstākļos, kad skābekļa koncentrācija gaisā jau ir samazināta. Savukārt alkohols pastiprināti atūdeņo jeb dehidrē organismu, kas tāpat ir nevēlams process trekinga laikā Himalajos Nepālā.

4. aklimatizācijas noteikums: profilaktiskie līdzekļi trekinga laikā

Augstkalnu medicīna pazīst virkni medicīnisko līdzekļu, kas uzlabo aklimatizācijas procesu un samazina ar aklimatizāciju augstkalnos saistītās parādības, piemēram bezmiegu naktīs. Šos līdzekļus plaši lieto trekeri tādos populāros trekinga maršrutos Nepālā kā Everesta Bāzes nometnes trekā, Gokyo trekā, Annapurnas trekā un citos.

Acetazolamīds jeb Diamox®

No medicīniskajiem līdzekļiem aklimatizācijā un kalnu slimības profilaksē vispopulārākais ir Diamox, kura aktīvā viela ir acetazolamīds. Everesta Bāzes nometnes trekingā Diamox plaši nopērkams bez receptes gan Katmandu, gan Luklā, gan Namche Bazaar. Vienā Diamox plāksnītē ir desmit tabletes pa 250 mg un to Nepālā pārdod par 150 – 200 rūpijām.

Acetazolamīda iespējamie nosaukumi (preču zīmes) ir Acetamox, Acetazolam, Ak-Zol, Apo-Acetazolamide, Atenezol, Cidamex, Dazamide, Defiltran, Dehydratin, Diacarb, Diakarb, Diamox, Didoc, Diluran, Diuramid, Diureticum-Holzinger, Diuriwas, Diutazol, Donmox, Duiramid, Edemox, Eumicton, Fonurit, Glaupax, Glupax, Natrionex, Nephramid, Nephramide, Phonurit, Storzolamide, Vetamox.

Diamox trekingā vēlams sākt lietot jau 24 stundas pirms kāpšanas un Diamox jālieto 2 reizes dienā pa 125 – 250 mg, atkarībā no ķermeņa svara – priekšpusdienā un vakarā. Bērniem Diamox dozē 2,5 mg uz katru ķermeņa kilogramu divas reizes dienā. Svarīgi Diamox iedzert pirms gulēšanas, jo tas padziļina ieelpas dziļumu miegā kā rezultātā uzlabojas organisma apgāde ar skābekli. Diamox efektīvi palīdz novērst tieši plaušu tūsku.

Tiesa, Diamox var būt blakusparādības no kurām populārākā ir viegla roku un pirkstu galu tirpšana, ņirbēšana acu priekšā u.c. Diamox var arī izsaukt arī alerģiskas reakcijas, tāpēc ieteicams iepriekš konsultēties ar savu ārstu. Pēc vieniem avotiem, Diamox jāpārtrauc lietot otrajā vai trešajā dienā pēc maksimālā augstuma sasniegšanas trekinga maršrutā, pēc citiem – Diamox nav ieteicams lietot ilgāk par 3…5 dienām pēc kārtas. Pēc savas pieredzes Everesta Bāzes nometnes trekinga laikā ieteiktu domāt par Diamox sasniedzot Namche Bazaar (3440 m).

Tradicionālajā medicīnā acetazolamīds tiek lietots arī epilepsijas un glaukomas ārstēšanā.

Ginkgo biloba ekstrakts

Pētījumi par Ginkgo biloba ekstrakta efektivitāti aklimatizācijas procesā un tā darbību augstkalnu apstākļos joprojām turpinās, tomēr eksperimentos novērota efektīva kalnu slimības simptomu mazināšanās trekinga laikā. Ginkgo biloba darbojas kā antioksidants, samazina stresu un uzlabo skābekļa apgādi galvas smadzenēm.

Ginkgo biloba ekstraktu vēlams sākt lietot jau 5 dienas pirms kāpšanas pa 80 – 120 mg 2 reizes dienā un turpināt lietot kalnos. Ginkgo biloba ekstrakts ir dabīgs produks no žeņšeņa un var tikt lietots profilaktiskos nolūkos galvas samadzeņu darbības uzlabošanai ne tikai augstkalnu apstākļos. Tas nopērkams aptiekās kā uztura bagātinātājs bez receptes.

Ķiploku zupa

No dabīgajiem aklimatizācijas līdzekļiem vietējie trekinga gidi Nepālā rekomendē ķiplokus un Nepālas trekinga maršrutu lodžās (lodges and teahouses) populāro ķiploku zupu (garlic soup). Iesākumā tā var šķist visai savdabīga, taču pierodot – iepatiksies. Ķiploku zupa plaši pieejama arī Everesta Bāzes nometnes trekinga maršrutā.

5. aklimatizācijas noteikums: izvairieties no pārpūles pārāk smagu somu nešanas trekingā

Ņemot vērā fizioloģiskās slodzes un pārmaiņas kalnu apstākļos, trekinga laikā vajadzētu izvairīties no liekas pārpūles un smagu somu nešanu uzticēt nesējiem. Tas nemaksā daudz un nesēju varēsit salīgt gandrīz jebkurā Everesta Bāzes nometnes trekinga posmā sākot no Luklas līdz pat Pheriche vai Dingboche. Ja tomēr plānojat pats nest savu somu, optimāli, lai tās svars nepārsniegtu 10…12 kg.

6. noteikums: neejiet trekingā viens

Trekingā kalnos vienmēr jāņem līdzi pieredzējis gids. Kalnu slimības simptomi var izsaukt paaugstinātu trauksmi un neadekvātu rīcību, tālab līdzās jābūt kādam, kurš tādā brīdī var palīdzēt. Kalnu slimības simptomiem raksturīgi pastiprināties naktī pēc dienā sasniegtā jaunā augstuma. Ja kalnu slimības simptomi spiež naktī doties prom un kāpt zemāk, pavadonis jāņem līdzi obligāti!

7. aklimatizācijas noteikums: nekāpt augstāk pat vieglu kalnu slimības simptomu gadījumā

Ja pēc jaunā augstuma sasniegšanas trekinga maršrutā, sākas viegli kalnu slimības simptomi, nekādā gadījumā nedrīkst kāpt augstāk! Jāpaliek sasniegtajā augstumā un jānovēro simptomi. Parasti kalnu slimības simptomi sāk parādīties 6…12 stundu laikā pēc jaunā augstuma sasniegšanas. Simptomi sāk izpausties vieglu galvassāpju veidā, kas vai nu pāriet dažu stundu laikā, vai tieši pretēji – pastiprinās, iestājas trauksme, zūd apetīte un pasliktinās dūša. Mēģinot aizmigt, rādās nepierasti murgi, vieglas halucinācijas.

Šajā laikā, kaut arī nav apetītes, ļoti svarīgi daudz dzert un arī paēst, ja nav ēsts. Ieteicama ķiploku zupa un Diamox vai kādas zāles pret galvas sāpēm, kas šķidrina asinis un uzlabo asins plūsmu – paracetamols, aspirīns, tailenols vai ibumetīns.

Reāls nepietiekamas aklimatizācijas piemērs, ko izbaudīju personīgi Everesta Bāzes Nometnes trekinga laikā. Pirmā aklimatizācijas diena (rest day) parasti ir paredzēta Namche Bazaar, taču mēs to neievērojām un nākamajā dienā turpinājām kāpt augstāk, lai nakšņotu Khumjung (3870 m), kas ir 400 m augstāk virs Namche Bazaar. Tajā trekinga dienā ap plkst. 16.00 pabeidzām kāpienu un apmetāmies kādā Khumjung teahouse. Pamazām galvas virspusē sajutu vieglu, visaptverošu spiešanu, kas atgādināja it kā galvā būtu uzvilkta peldcepure.

Pamazām sāpes pastiprinājās pieres daļā, bet ap plkst. 22.00, kad grasījos iemigt, mani pārņēma nepieredzēta trauksme un bija viegls nelabums. Šķita, ka trūkst gaisa. Ieņēmu Diamox, atsāku daudz dzert un devos uz tējasmājas lielo ēdamistabu gulēt, jo tur bija vēsāks. Vēl vairākas stundas nomocījos ar bezmiegu un murgiem līdz aizmigu tikai uz rīta pusi. Nākamajā dienā brokastīs paēdu un pašsajūta strauji uzlabojās. Turpinājām trekingu, jo iecerētā maršruta augstuma režīms labi sekmēja tālāko aklimatizācijas procesu. Tā bija kļūda bez pilnas aklimatizācijas dienas Namche Bazaar kāpt augstāk.

8. noteikums: nekavējoties kāpt lejā, ja kalnu slimības simptomi pastiprinās

Ja parastie līdzekļi pret galvassāpēm (aspirīns, tailenols, ibumetīns un tml.) nepalīdz un galvassāpes nepāriet, tas liecina, ka kalnu slimība progresē. Gadījumā, ja kalnu slimības simptomi pēc jaunā augstuma sasniegšanas trekinga maršrutā nepāriet un pastiprinās, efektīvākās zāles ir nekavējoties evakuēties uz zemāku augstumu. Lejā jākāpj nekavējoties, kaut nakts laikā. Līdzi obligāti jāņem gids un viss nepieciešamais ceļam. Kāpt lejā vienam nedrīkst nekādā gadījumā. Himalaju Khumbu reģiona Machermo HRA medpunktā zināja stāstīt par gadījumu, kad kalnu slimības izraisīta līdzsvara zuduma un apziņas dezorientācijas dēļ, trekeris gāja bojā naktī iekrītot aizā no šauras vai apledojušas kalnu takas.

Augstumu nepieciešams samazināt vismaz līdz iepriekšējās nakšņošanas augstumam, kurā netika novērotas augstuma slimības pazīmes plus vēl, ja iespējams. Jūtams efekts būs pēc augstuma samazinājuma par 500 – 1000 augstuma metriem. Jālieto medikamenti, papildus skābeklis un kompresijas soma jeb Gamow Bag, ja tie pieejami.

9. noteikums: nekad neatstājiet cilvēku vienu ar kalnu slimības pazīmēm

Nekad neatstājiet cilvēku ar kalnu slimības simptomiem vienu pašu. Viņam var strauji progresēt slimības simptomi, un rasties nepieciešamība steidzami evakuēties uz zemāku vietu.

10. aklimatizācijas noteikums: trekinga laikā ģērbieties silti un nepārpūlieties

Trekinga laikā uzturiet sevi siltumā un neļaujiet ķermenim atdzist, īpaši aklimatizācijas sākumposmā. Sekojiet, lai apģērbs vienmēr būtu sauss. Izvairieties no pārpūles un sasvīšanas. Kalnos parasti ir vējš un gaiss ir sauss. Sviedri iztvaikojot, pastiprināti dzesē ķermeni, sašaurinās asinsvadi un pasliktinās orgānu apgāde ar asinīm un skābekli kā rezultātā rodas labvēlīgi apstākļi kalnu slimības progresam. Trekingam kalnos tiek ražots īpašs tehniskais apģērbs, kas sekmē maksimāli efektīvu ķermeņa elpošanu un sviedru aizvadīšanu.

Ievērojot visus šos noteikumus, jūsu trekings Nepālā būs patīkams un mājās pārvedīsit tikai fantastiski labas atmiņas un iespaidus.

Gadījumā, ja Jums radās kādi specifiski jautājumi par aklimatizāciju Nepālas trekinga maršrutos, lūdzu droši rakstiet man un es Jums atbildēšu iespējami īsākā laikā.

Kas notiek ar cilvēku augstkalnos?

Jebkura normāla cilvēka organisma darbībā novērojamas izmaiņas nokļūstot kalnos, protams, arī Nepālas Himalajos. Tas ir normāli un tā tam jābūt:

- plaušu hiperventilācija (straujāka, dziļāka elpošana)
- sekla, īsa ieelpa pie fiziskas slodzes
- izmaiņas elpošanā naktī (“aizmirstas” elpot, neapzināta elpas aizturēšana)
- bieža pamošanās naktī
- sekls miegs, grūta aizmigšana naktī
- bieža urinēšana, īpaši naktī (altitude diuresis)

Kalnos, samazinoties atmosfēras spiedienam, gaisā esošā skābekļa daudzums ir samazināts, salīdzinot ar gaisa sastāvu jūras līmenī. Piemēram 5500 metru augstumā (lielākā daļa kalnu pāreju, Kala Pathar virsotne, Everesta bāzes nometne un tml.), skābekļa saturs gaisā vairs ir tikai 50% no tā, ko esam pieraduši elpot jūras līmenī.

Cilvēka organismā notiek izmaiņas, kamēr asinis atsāk piegādāt pierasto skābekļa daudzumu orgāniem. Strauji palielinās sarkano asinsķermenīšu daudzums asinīs. Intensīvāka kļūst elpošana, lai nodrošinātu plaušas ar nepieciešamo skābekļa daudzumu.

Guļot naktī elpošana kļūst neparasta. Ir sajūta it kā būtu aizmirsies elpot. “Atcerēšanās brīžos” notiek pamošanās un tā tas atkārtojas ik pa brīdim. Aklimatizējoties, elpošana normalizējas.

Tāpat kalnos novērojama pastiprināta urīna izdalīšanās, īpaši naktīs. Ja nav novērojama pastiprināta urinēšana, iespējams, organisms nav pietiekami aklimatizējies vai ir dehidratizēts – netiek uzņemts pietiekami daudz šķidruma.

Procesu, kamēr organisms adaptējas mazākam skābekļa daudzumam gaisā, samazinātam atmosfēras spiedienam un sāk normāli funkcionēt kalnu apstākļos, sauc par aklimatizāciju.