Ēdiens trekinga laikā Nepālas Himalajos

Plānojot trekinga maršrutu Nepālas Himalajos, svarīgi zināt iespējas regulāri paēst. Turklāt – paēst atbilstoši organisma prasībām augstkalnu apstākļos.

Dodoties kādā no populārākajiem trekinga maršrutiem - Everesta Bāzes Nometnes trekā (Everest Base Camp trek), Gokyo trekā vai trekingā apkārt Anapurnai (Annapurna Circuit trek), par ēdienu speciāli nav jādomā. Visas ēdienreizes regulāri iespējams ieturēt lodžās (trekking lodges) un tējas namiņos (tea houses). Papildus trekā var ņemt līdzi ērti lietojamus uztura bagātinātājus, vitamīnus un minerālvielas.

Ja esat iecerējuši uzkāpt kādā no trekinga virsotnēm, kā piemēram Lobuche, Island Peak vai Mera Peak, jāgatavojas nometnes trekinga režīmam ar nakšņošanu teltī un jārēķinās, ka būs jānoformē gan kāpšanas atļauja (climbing permit), gan jāalgo šerpa kāpšanai trekinga virsotnē (climbing sherpa). Tāpat jāorganizē ēdiens un tā sagatavošanai nepieciešamais – gāze, degļi, katli, ūdens u.c.. Viens no nopietnākajiem nometnes trekingiem sagaida maršrutā uz Mera Peak, jo šī skaistā virsotne atrodas visai tālu no apdzīvotām vietām un puse ceļa iespējams nakšņot lodžās ar vakariņām kā tas ierasts trekingā uz Everesta bāzes nometni.

Taču tā kā trekinga virsotņu iekarošana ir advancētu un jau pieredzējušu trekeru kaislība, pastāstīšu vairāk par ēdienu, ko varēsit baudīt trekinga lodžās un tējas namiņos ceļā uz Everesta bāzes nometni, Gokyo trekā un trekingā apkārt Anapurnai (Annapurna).

Ēdiens kalnu lodžās un tējas namiņos Nepālā

Neliela atkāpe, lai būtu vieglāk izprast ēdienkarti trekinga laikā.

Pirmkārt, Himalajus, kas izstiepušies visā Nepālas ziemeļu daļā, pamatā apdzīvo budisti, kuru ticība neatļauj nogalināt dzīvas būtnes. Gaļa un olas maršrutā līdz Everesta bāzes nometnei tiek piegādātas no Katmandu, bet Anapurnas trekā – no Pokharas, kas ir Nepālas otrā lielākā pilsēta.

Otrkārt, populārākie trekinga maršruti kā Everest bāzes nometnes trekings, Gokyo treks un maršruts apkārt Anapurnai atrodas tālu no autoceļiem un vienīgais veids kā piegādāt pārtiku šiem Himalaju rajoniem, ir aviācija. Pēc tam pārtiku augstāk kalnos nes nesēji jeb porteri, dzobkeki (jaka un govs krustojums) un jaki. Tas izskaidro faktu, ka ēdiens kalnos maksās vairāk nekā Nepālas galvaspilsētā Kathmandu vai Nepālas paraplanierisma galvaspilsētā – Pokharā. Kalnos pamatā viss ēdiens tiek sūri grūti atnests uz nesēju mugurām no aviācijas ielidošanas punktiem. Everesta Bāzes nometnes trekā pārtikas ceļš uz lodžām sākas no Luklas.

Kalnos šie produkti būs dārgāki un var nebūt paša pirmā svaiguma. Īpaši par to jādomā nesezonā – decembrī, janvārī, februārī, kā arī vasaras mēnešos – musonu periodā.

Šo iemeslu dēļ kalnos ēdiena izvēle nav no plašākajām. Trekinga lodžu un tējas namiņu ēdienkartēs dominē miltu un graudaugu izstrādājumi – baltmaize, pankūkas, putras, frī kartupeļi, rīsi, pupiņas, vietējie pelmeņi jeb Mo-Mo ar dažādu pildījumu un makaroni – nūdeles, pasta, spageti dažādos veidos, kā arī olas, kas tiek sagatavotas dažādos veidos.

Gaļas ēdienus ieteicams pasūtīt trekinga lodžās, kur ir lielāks trekeru pieplūdums, jo tad ir lielāka varbūtība, ka gaļa būs svaiga. Gaļa, tāpat kā olas un viss pārējais tiek vests no pilsētām – Katmandu un Pokharas. Par gaļas svaigumu palūdziet pārliecināties jūsu porteri vai gidu. Pamatā pieejama liellopu gaļa (steiks), jaka gaļa (yak steak) vai vistas gaļa.

Trekinga maršrutos Himalajos nebūs pieejami zivju ēdieni, varbūt, izņemot lepnākās un dārgākās lodžas. Tāpat īpaši nevajadzētu cerēt uz plašu svaigu dārzeņu un augļu izvēli. Turklāt, klimatisko apstākļu dēļ, kalnos virs 3500 metriem maz, kas tiek audzēts un vārds vegetables trekinga lodžas ēdienkartē nozīmē zaļas, spinātiem līdzīgas lapas. Personīgi man šie vegetables kopā ar nepāliešu tradicionālo dal bhaat tīri labi iepatikās un bija sajūta, ka tie lieliski spēcina organismu.

Nokļūstot kalnos un uzsākot trekingu, pirmās 3 sākotnējās aklimatizācijas dienas jāatsakās no smagiem, grūti pārstrādājamiem ēdieniem – gaļas, trekniem, taukainiem ēdieniem. Tas palīdzēs atvieglot organisma aklimatizāciju tālākajam kāpienam.

Luklā sākas Everesta trekings

Luklā (Lukla, 2860 m) sākas daudzi trekinga maršruti Khumbu reģionā. Khumbu dzīvo šerpas – viena no Nepālas tautībām. Khumbu reģions aptver astoņtūkstošnieku – Everesta, Lodzes un Cho Oyu apkārtni. No Luklas sākas trekinga maršruti uz Everesta bāzes nometni (Everest Base Camp Trek), uz Gokyo Ri, uz trekinga virsotnēm Island Peak, Lobuche, Mera Peak, Kongma Ri, Kwande Ri un triju kalnu pāreju maršruts: Renjo La Pass – Cho La Pass – Kongma La Pass.

Uz Luklu katru dienu lido teju vai visas vietējās mazās aviokompānijas: Yeti Airlines, Agni Air, Sita Air, Gorkha Air, Shangrila Air. Tomēr lielāka nozīme jāpievērš nevis aviokompānijai, bet gan iespējai dabūt biļetes uz Luklu. Tas ir pirmais darbs ielidojot Katmandu. Protams, ja plānots doties uz Everesta pusi.

Biļetes uz Luklu

Biļetes iekšējiem lidojumiem Nepālā var nopirkt jebkurā trekinga (tūrisma) aģentūrā. Tamelā to ir ne mazāk kā dažādu veikaliņu. Nereti aģentūra ir kopā ar trekinga lietu veikalu. Nekādas aviokases nemeklējiet. Vēl mazāk mēģiniet meklēt iespēju biļetes rezervēt internetā. Un vispār nemeklējiet Nepālā kādas striktas sistēmas vai kopsakarības. Nepālā viss notiek ļoti vienkārši – pieejiet jebkuram uz ielas un pēc dienas jau sēdēsit ziloņa mugurā un vērosit pie koka piesietus degunradžus, kura rags jau sen pārdots vismaz trīs reizes :)

Citiem vārdiem runājot, Nepālā darbojas savstarpējo draugu sistēma. Ja esat ieradušies Katmandu bez kontaktiem un ir dažas stundas laika, sāciet ar viesnīcas administratoru. Viņš noteikti zinās ieteikt kādu savu frendu, kas varēs nodrošināt visu nepieciešamo. Tālāk viss atkarīgs no pašu spējas saprasties un kaulēties. Bez biļetēm uz Luklu, pārdevējs noteikti centīsies pārliecināt par to, ka noteikti nepieciešams viņa izcilais kalnu taku gids un nesēji. Faktiski tie arī būs nepieciešami Luklā. Ja mulsina nosauktās cenas, ieteicams aptaujāt vismaz 2…3 tūrisma kantorīšus vai atdoties uzreiz kādam, kas šķiet uzticamāks. Panāktās vienošanās nepālieši pilda vienmēr. Lai vai kā varētu šķist ārēji, tomēr pieredze liecina, ka Nepālā cilvēki ir ļoti godīgi un izpilda visas salīgtās vienošanās.

Tiklīdz vienošanās būs panākta, aģents sazvanīs aviokompāniju, pārliecināsies par lidošanas iespējām, brīvajām vietām un izrakstīs biļetes. Aģentūra par biļeti ietur 5 USD komisijas naudu. Aviobiļešu cena ir fiksēta un īpaša kaulēšanās par tām nebūs iespējama. Biļetes kā vienkāršas kvītis izplēš no blociņa, apzīmogo, paraksta un lidojums var sākties.

Nepāla. Izlidošana uz Luklu ar helikopteru. 2007. gads

Izlidošana uz Luklu

Lidojumi uz Tenzinga-Hilarija vārdā nosaukto Luklas kalnu lidostu (2860 m) parasti ieplānoti agri no rīta, laikā no 7…10. No rītiem  pārsvarā kalnos ir skaidrs laiks, zeme nav sasilusi, kas nozīmē mazākas turbulences lidojuma laikā. Izlidošana notiek no Domestic Airport, kas atrodas blakus starptautiskajai Tribhuvan lidostai. Lidostā jāierodas vismaz stundu pirms lidojuma. Lidojums ilgst apmēram 30 minūtes un aizraujošākais moments ir tuvošanās Luklas lidostai un nolaišanās.

Tomēr, tas vai lidojums notiks, lielā mērā atkarīgs no laikapstākļiem. Vietējā aviācija lido tikai pēc vizuālās navigācijas principiem un dūmakas vai miglas gadījumā lidojumi tiek atcelti. Parasti tas kļūst zināms ap plkst. 13…14, kad paspēts iziet visas drošības kontroles un vairākas stundas nonīkt uz somām Katmandu lidostas izlidošanas zonā.

Īpaši sarežģīti laikapstākļi ir kalnu lidostās Luklā un Jumlā, kur laikapstākļi var radikāli nomainīties 15 minūšu laikā no skaidra saulaina līdz drēgnai miglai ar smalku lietu. Šo iemeslu dēļ, Lukla tiek uzskatīta par vienu no pasaules bīstamākajām lidostām. Sevišķi nestabili laikapstākļi ir rudens tūrisma sezonas sākumā (septembra beigas – oktobra sākums), kad kalnos vēl ir biežas un strauji mainīgas miglas. Pastāv uzskats, ja Katmandu ir labs un skaidrs laiks – Luklā ir slikti laikapstākļi un otrādi.

Plānojot maršrutu Everesta reģionā, ieteicams ieplānot dažas rezerves dienas gadījumā, ja kavējas lidojumi. Labāk atlikušo laiku pavadīt apskatot Katmandu nekā nokavēt lielo reisu izlidošanai mājup vai nodarboties ar biļešu pārcelšanu no nekurienes. Piemēram, trešā Nepālas apmeklējuma laikā 2007. gada oktobra sākumā, rīta vingrojums “brauciens uz lidostu – iečekošanās, somu svēršana, drošības pārbaude un brauciens atpakaļ uz viesnīcu” tika izpildīts trīs reizes pēc kārtas. Trešajā dienā mūsu Nepālas draugi piedāvāja lidot ar helikopteru. Tā mēs veiksmīgi nokļuvām Luklā. Taču kāda grupa no Krievijas ar kuru uz somu kalniem pavadījām abas dienas lidostā, bija spiesta mainīt maršrutu un doties trekingā uz Anapurnu.

Nepāla. Lidojums Katmandu – Lukla ar Yeti Airlines.

Bagāžas svars, lidostas nodevas un citi sīkumi

Atšķirībā no pārējās pasaules prakses un striktajām bagāžas svara normām, Nepālā tās vai nu nav vai ir ļoti augstas. Pilnīgi skaidrs, ka uz kalniem ceļotāji dodas nokrāvušies līdz zobiem. Pagaidām savā Nepālas ceļojumu vēsturē, neesmu saskāries ar bagāžas virssvariem. To vairāk izjūt lielākas ekspedīcijas. Parasti bagāžu sver kopā visai ceļotāju grupai un aprēķina vidējo.

Nepālā vietējos reisos uz vietas lidostā jāsamaksā neliela lidostas nodeva aptuveni 5 USD. Par to informēs pie reģistrācijas galda. Biļetes cenā šī nodeva nav iekļauta.

Rēķinieties, ka visās Nepālas vietējās lidostās valda neaprakstāma kņada. Lido gan ārvalstu ceļotāji kā mēs, gan turīgākie vietējie. Kopā ar ceļotāju mugursomām, lidmašīnās tiek krautas olas, mājputni, maisi ar cukuru, miltiem un citām saimniecības precēm. Var gadīties, ka esat laicīgi ieradušies lidostā, bet uz attiecīgo reisu reģistrācija vēl pat nav sākta. Nepālā ne par ko nav jābrīnās. Vienkārši jāgaida, jāpainteresējas pašiem. Sākoties reģistrācijai paši aviokompānijas darbinieki to izziņo vienkārši klaigājot pa zāli. Tad kņada divkāršojas abās reģistrācijas galda pusēs, taču  - tikai pacietību… Tā ir Nepāla un finālā veiksmīgi nokļūsit galamērķī, šajā gadījumā – Luklā.

Lidojums uz Jomsom

Pirmajā Nepālas apmaklējuma reizē 2006. gada janvārī, kad biju tur devies līdzi Latvijas un Krievijas paraplanieristu grupai, nebija strikti noteikta plāna ko darīt Nepālā, tikai aptuvenas skices. Zināju, ka būšu Pokharā un zināju, ka gribu aizstaigāt līdz Muktinath. Tas nozīmē, ka jālido iekšā Kali Gandaki ielejā uz Jomsom [izrunā: Džamsang] un tālāk ar kājām jādodas Kagbeni un Muktinath virzienā. Uz Jomsom var aizlidot tikai no otrās lielākās Nepālas pilsētas – Pokhara.

Jomsom Lidosta Nepālā

Iepriekšējā pēcpusdienā iegāju kādā no neskaitāmajām būdiņām ar uzrakstu “Trekking Agency” pretim viesnīcai un, jā, puiši bija gatavi pārdot arī sniega leopardu, ja būtu tāda vēlme. Kā jau Nepālā notiek. Bet Nepālā notiek viss un viss notiek vienkārši – atstāju čaļiem kādus 60 dolārus un vakarpusē saņēmu savu biļeti lidojumam uz Jomsom. Biļetes cena ir 54 ASV dolāri plus 5 dolāri rezervācijas komisijas nauda.

Lidojums ir nākamā rītā agri no rīta. Laukumā, kas tiek dēvēta par lidostu, jāierodas agri, jo lidojums ir 6.00 no rīta. Lidojumi kalnu reģionos pamatā notiek tikai agros rītos, kamēr diena nav iesilusi. Pauguriem iesilstot, veidojas turbulences, turklāt Kali Gandaki ielejā dienas otrajā pusē spēkā pieņemas negants vējš.

Ceļā uz Kali Gandaki ieleju

Ceļos agri, kravāju somas un dodos ārā miglas tītajās Pokharas ielās. Cauri rīta dūmakai spraucas uzlecošās saules gaisma. Ātri noķeru taksi, kas par 150 rūpijām ved uz lidostu. Esmu laikā. Lidostas mājā drūzmējas pulciņš ļaužu, pārsvarā tibetieši, kas dosies uz savu Mustang un Upper Mustang “Tibet like region”. Kali Gandaki pamatā apdzīvo tibetieši un tas Nepālā tiek dēvēts par “Tibetai līdzīgu novadu”.

Lidostas mājā sakrauti dažādi maisi, stiklauduma somas kādas Rīgā nopērkamas centrāltirgū, bretes ar olām, rīsi, milti, maize un citi labumi. Ap šiem krāvumiem pulciņš tibetiešu sarkanos galvas apsējos ar prātam neaptveramu jezgu pavada maisu svēršanu, drošības kontroli un noformēšanu bagāžai. Burziņā mierīgi noskatās līdz zobiem bruņoti armijas gvardi. Ir 2006. gads un Nepālā valda ļoti saspīlēta iekšpolitiskā situācija.

Kravas “drošības pārbaude” izpaužas kā birku “Security checked” uzlīmēšana uz saiņiem. Pienāk arī mana kārta un pēc kāda laika kopā ar sarkanlentoto un lidojumam “goodluckoto” tibetiešu bariņu izbirstam pie nelielā lidaparāta.

Pa šo laiku dūmakainais rīts kļuvis pasakains. Visa Pokhara ietinusies rozā, skatam atsedzot vienīgi svētā kalna Fish Tail jeb Machapuchare [mačapučare] pašu virsotni. Sajūta ir sirreāla. Mēģinu šo attēlu atrast savu bilžu krājumos, taču neizdodas – tas ir tik dziļi iespiedies manā atmiņā, ka bieži jaucu ar tā esamību manā albumā.

Lidojums uz Jomsom Nepālā

Lidojums pa varenāko Nepālas ieleju

Nekas neliecina par to, ka kāds kautkur grasītos lidot, izņemot kāda nepāliešu vīra eļļainām rokām aktīva darbošanās uz lidaparāta spārna. Izrādās viss ir baigi normāli, kā jau Nepālā. Tiekam ielaisti mazā lidaparāta vēderā. Skats uz pilotu kabīni ir atvērts, priekšējie vējstikli – aizsaluši. Kabīnē ieraušas galvenais pilots un, gluži kā krievu apvidus automobilī UAZ, ieslēdz logtīrītājus. Pilota palīgs ārpusē no spaiņa raida pāris ūdens šaltis logā un tas kļūst caurredzams. Tiek iedarbināti dzinēji un lidojums var sākties.

Sēžu blakus masīvai tibetietei. Paceļamies. Salonā valda tibetiešu murdoņa: tiek skaitītas mantras, lai lidojums būtu veiksmīgs. Lidaparāts ielido ielejā. Saules gaisma tajā vēl neiespīd. Lidmašīnu krata, kļūst nedaudz baisi. Pēkšņi visi palecamies – lidaparāts iekrīt gaisa bedrē vismaz kādus 10 metrus, tobrīd blakus sēdošās tibetietes roka spēcīgi ieķeras manā kājā. Mantru skaitīšana salonā pastiprinās. Roka tiek atlaista tikai pēc piezemēšanās Jomsom.

Izkāpjam no lidaparāta. Turpat no ratiem katrs paņem savu somu un pa lidostas vārtiņiem dodas ārā uz galveno ciemata taku. Sajūtu kņudēšanu pieres daļā un kalnu gaisa eiforiskā smarža mijas ar vieglu nelabumu. Un tas ir tikai normāli – esmu strauji pacēlies no 1300 līdz 2760 metru augstuma atzīmei virs jūras līmeņa, turklāt tukšā dūšā.

Jomsom centrālā 'iela'. Skats uz dienvidiem.

Nelabums ātri pāriet pēc brokastīm Jomsom viesu mājā – Xanadu. Tikko biju spēris kāju Jomsom, pie manis pielīp 3 portera (nesēju) kandidāti. Lūdzu atļaut ieturēt maltīti un tad izlemt par to, kuram uzticēt somu. Taču viens, acīmredzot, nekaunīgākais kāpj augšā ēdamtelpā otrajā stāvā un ieslēdz “Repeat” savam sakāmajam tekstam. Atšuju un turpinu baudīt brokastis ar skatu uz 7061 metrus augsto Nilgiri virsotni Kali Gandaki ielejas pretējā pusē. Nilgiri žilbinoši sniegotā virsotne mani pavadīs visā trekinga laikā Kali Gandaki ielejā.

Vēlāk, pēc trešā Xanadu apmeklējuma, atzinu to par labāko ēstuvi ciematā.

Kas notiek ar cilvēku augstkalnos?

Jebkura normāla cilvēka organisma darbībā novērojamas izmaiņas nokļūstot kalnos, protams, arī Nepālas Himalajos. Tas ir normāli un tā tam jābūt:

- plaušu hiperventilācija (straujāka, dziļāka elpošana)
- sekla, īsa ieelpa pie fiziskas slodzes
- izmaiņas elpošanā naktī (“aizmirstas” elpot, neapzināta elpas aizturēšana)
- bieža pamošanās naktī
- sekls miegs, grūta aizmigšana naktī
- bieža urinēšana, īpaši naktī (altitude diuresis)

Kalnos, samazinoties atmosfēras spiedienam, gaisā esošā skābekļa daudzums ir samazināts, salīdzinot ar gaisa sastāvu jūras līmenī. Piemēram 5500 metru augstumā (lielākā daļa kalnu pāreju, Kala Pathar virsotne, Everesta bāzes nometne un tml.), skābekļa saturs gaisā vairs ir tikai 50% no tā, ko esam pieraduši elpot jūras līmenī.

Cilvēka organismā notiek izmaiņas, kamēr asinis atsāk piegādāt pierasto skābekļa daudzumu orgāniem. Strauji palielinās sarkano asinsķermenīšu daudzums asinīs. Intensīvāka kļūst elpošana, lai nodrošinātu plaušas ar nepieciešamo skābekļa daudzumu.

Guļot naktī elpošana kļūst neparasta. Ir sajūta it kā būtu aizmirsies elpot. “Atcerēšanās brīžos” notiek pamošanās un tā tas atkārtojas ik pa brīdim. Aklimatizējoties, elpošana normalizējas.

Tāpat kalnos novērojama pastiprināta urīna izdalīšanās, īpaši naktīs. Ja nav novērojama pastiprināta urinēšana, iespējams, organisms nav pietiekami aklimatizējies vai ir dehidratizēts – netiek uzņemts pietiekami daudz šķidruma.

Procesu, kamēr organisms adaptējas mazākam skābekļa daudzumam gaisā, samazinātam atmosfēras spiedienam un sāk normāli funkcionēt kalnu apstākļos, sauc par aklimatizāciju.

Kas ir trekings Nepālā?

Trekings ir vairāku dienu pārgājiens ar kājām un mugursomām neapdzīvotos vai mazapdzīvotos reģionos, parasti kalnainos apvidos. Trekingā var baudīt ainavu, dabu, kultūru un vietējo etnogrāfiju. Trekings nav saistīts ar klinšu kāpšanu vai alpīnismu un tam nav nepieciešams speciāls aprīkojums. Retos gadījumos speciālas alpīnisma prasmes un aprīkojums nepieciešams ļoti nedaudz atsevišķos maršruta posmos un gadalaikos.

Izšķir diva veida trekingus. Viens ir tā saucamais tea house trekking, kad trekeri nakšņo un ēd kalnu ciematu lodžās, kur tiek piedāvāts labs ēdiens un telpa vai istabiņas gulēšanai. Otra veida trekings ir ar teltīm, kur nakšņošana notiek teltīs, pārtika jāņem līdzi un jāsagatavo pašiem.

- Īss trekings ir 3….7 dienas ilgs;
- Vidēja ilguma trekings ilgst ap divām nedēļām;
- Ilgs trekings ilgst ap mēnesi.

Nepāla – trekinga meka

Nepālā ir ap 30…40 dažādu kalnu trekinga pamatmaršrutu un neskaitāmas maršrutu variācijas. Daļa no tiem ģeogrāfijas un maršruta īpatnību dēļ, jāiet pilnībā. Daudziem var veikt atsevišķus posmus vai variēt maršrutus un veikt t.s. sidetrips jeb blakus maršrutus.

Populārākie trekinga maršruti Nepālā

Pieejot jautājumam pavisam vienkārši, Nepālā ir divi populārākie trekinga maršruti: treks apkārt Anapurnas masīvam (Annapurna circuit) un Everesta bāzes nometnes treks (Everest Base camp trek). Tātad divi virzieni, kur doties ielidojot Katmandu, – viens uz ziemeļaustrumos esošo Luklu (Lukla), kur sākas un beidzas 14 dienu ilgais Everesta bāzes nometnes trekinga maršruts, vai uz otru lielāko Nepālas pilsētu Pokharu (Pokhara), kur netālu sākas 3 nedēļu gājiens apkārt Anapurnas masīvam.