Aklimatizācija kalnos

Lai trekings Himalajos Nepālā sagādātu daudz patīkamu un neaizmirstamu piedzīvojumu, svarīgi zināt par cilvēka ķermenim nepieciešamo aklimatizāciju augstkalnu apstākļos (altitude acclimatization). Ievērojot praksē pārbaudītu aklimatizācijas režīmu trekinga laikā par ko pastāstīšu tālāk, jums izdosies sekmīgi izvairīties no kalnu slimības, kas var ne tikai sagādāt nepatīkamus brīžus, bet arī mainīt jūsu trekinga plānus.

Šis aklimatizācijas režīms trekinga laikā attiecas uz visiem populārākajiem trekinga maršrutiem Nepālā – Everesta Bāzes nometnes treku, Gokyo treku, Annapurnas treku un citiem. Piedāvāju savus 10 veiksmīgas aklimatizācijas padomus (tips).

1. aklimatizācijas noteikums: pakāpeniska augsuma palielināšana un noteikts kāpšanas režīms

Svarīgākais priekšnoteikums un labākais veids kā izvairīties no kalnu slimības trekinga laikā Nepālā ir pakāpeniska un sistemātiska augstuma palielināšana. Drošs augstums Nepālā līdz kuram var pacelties strauji un uzreiz – ir 2700…3000 metri. Šajā augstuma diapazonā izvietotas populārākās kalnu lidostas Nepālā – Lukla un Jomsom. Ielidošanas dienā noteikti jānakšņo tajā pašā augstumā.

Tālāk jāievēro noteikts kāpšanas režīms: 300…400 augstuma metri dienā – tātad katra nakšņošana par 300…400 metriem augstāk nekā iepriekšējā naktsmītne. Uzkāpjot kopsummā 1000 augstuma metrus, jāpavada un viena pilna aklimatizācijas diena un jānakšņo tajā pašā augstumā. Aklimatizācijas dienu vēlams pavadīt ar nelielu kāpienu un neilgu uzturēšanos lielākā augstumā (300 – 400 m) ar atgriešanos un nakšņošanu iepriekšējā augstumā. Ne visos trekinga maršrutos Nepālas Himalajos iespējams izturēt precīzi šādu kāpšanas režīmu, tāpēc aklimatizācijas dienas tiek plānotas katrā maršrutā individuāli.

2. aklimatizācijas noteikums: uzņemt daudz šķidruma trekinga laikā

Kalnos, pieaugot augstumam virs jūras līmeņa samazinās atmosfēras spiediens, kas ietekmē cilvēka organismu. Tāpēc ļoti svarīgi trekinga laikā kalnos uzņemt daudz šķidruma, dzert daudz tējas, sulas, zupas un tīra ūdens. Dienā jāizdzer vismaz 3…4 litri šķidruma. Viena litra pudelēs fasēts ūdens nopērkams tējnīcās (in teahouses) visos populārākajos trekinga maršrutos Nepālā. Jāizvairās no pārmērīgas melnās tējas lietošanas trekinga laikā, kā arī vajadzētu atturēties no kafijas slodzes dienās, jo šie dzērieni var izsaukt sirdsklauves un radīt papildus slodzi sirdij.

3. aklimatizācijas noteikums: izvairīties no alkohola, smēķēšanas un miegazāļu lietošanas

Trekingā kalnos, īpaši augšupceļā kategoriski jāizvairās no alkoholisko dzērienu un sedatīvu jeb miegazāļu lietošanas. Sedatīvi tāpat kā smēķēsana mākslīgi samazina skābekļa pieplūdi smadzenēm, jo īpaši augstkalnu apstākļos, kad skābekļa koncentrācija gaisā jau ir samazināta. Savukārt alkohols pastiprināti atūdeņo jeb dehidrē organismu, kas tāpat ir nevēlams process trekinga laikā Himalajos Nepālā.

4. aklimatizācijas noteikums: profilaktiskie līdzekļi trekinga laikā

Augstkalnu medicīna pazīst virkni medicīnisko līdzekļu, kas uzlabo aklimatizācijas procesu un samazina ar aklimatizāciju augstkalnos saistītās parādības, piemēram bezmiegu naktīs. Šos līdzekļus plaši lieto trekeri tādos populāros trekinga maršrutos Nepālā kā Everesta Bāzes nometnes trekā, Gokyo trekā, Annapurnas trekā un citos.

Acetazolamīds jeb Diamox®

No medicīniskajiem līdzekļiem aklimatizācijā un kalnu slimības profilaksē vispopulārākais ir Diamox, kura aktīvā viela ir acetazolamīds. Everesta Bāzes nometnes trekingā Diamox plaši nopērkams bez receptes gan Katmandu, gan Luklā, gan Namche Bazaar. Vienā Diamox plāksnītē ir desmit tabletes pa 250 mg un to Nepālā pārdod par 150 – 200 rūpijām.

Acetazolamīda iespējamie nosaukumi (preču zīmes) ir Acetamox, Acetazolam, Ak-Zol, Apo-Acetazolamide, Atenezol, Cidamex, Dazamide, Defiltran, Dehydratin, Diacarb, Diakarb, Diamox, Didoc, Diluran, Diuramid, Diureticum-Holzinger, Diuriwas, Diutazol, Donmox, Duiramid, Edemox, Eumicton, Fonurit, Glaupax, Glupax, Natrionex, Nephramid, Nephramide, Phonurit, Storzolamide, Vetamox.

Diamox trekingā vēlams sākt lietot jau 24 stundas pirms kāpšanas un Diamox jālieto 2 reizes dienā pa 125 – 250 mg, atkarībā no ķermeņa svara – priekšpusdienā un vakarā. Bērniem Diamox dozē 2,5 mg uz katru ķermeņa kilogramu divas reizes dienā. Svarīgi Diamox iedzert pirms gulēšanas, jo tas padziļina ieelpas dziļumu miegā kā rezultātā uzlabojas organisma apgāde ar skābekli. Diamox efektīvi palīdz novērst tieši plaušu tūsku.

Tiesa, Diamox var būt blakusparādības no kurām populārākā ir viegla roku un pirkstu galu tirpšana, ņirbēšana acu priekšā u.c. Diamox var arī izsaukt arī alerģiskas reakcijas, tāpēc ieteicams iepriekš konsultēties ar savu ārstu. Pēc vieniem avotiem, Diamox jāpārtrauc lietot otrajā vai trešajā dienā pēc maksimālā augstuma sasniegšanas trekinga maršrutā, pēc citiem – Diamox nav ieteicams lietot ilgāk par 3…5 dienām pēc kārtas. Pēc savas pieredzes Everesta Bāzes nometnes trekinga laikā ieteiktu domāt par Diamox sasniedzot Namche Bazaar (3440 m).

Tradicionālajā medicīnā acetazolamīds tiek lietots arī epilepsijas un glaukomas ārstēšanā.

Ginkgo biloba ekstrakts

Pētījumi par Ginkgo biloba ekstrakta efektivitāti aklimatizācijas procesā un tā darbību augstkalnu apstākļos joprojām turpinās, tomēr eksperimentos novērota efektīva kalnu slimības simptomu mazināšanās trekinga laikā. Ginkgo biloba darbojas kā antioksidants, samazina stresu un uzlabo skābekļa apgādi galvas smadzenēm.

Ginkgo biloba ekstraktu vēlams sākt lietot jau 5 dienas pirms kāpšanas pa 80 – 120 mg 2 reizes dienā un turpināt lietot kalnos. Ginkgo biloba ekstrakts ir dabīgs produks no žeņšeņa un var tikt lietots profilaktiskos nolūkos galvas samadzeņu darbības uzlabošanai ne tikai augstkalnu apstākļos. Tas nopērkams aptiekās kā uztura bagātinātājs bez receptes.

Ķiploku zupa

No dabīgajiem aklimatizācijas līdzekļiem vietējie trekinga gidi Nepālā rekomendē ķiplokus un Nepālas trekinga maršrutu lodžās (lodges and teahouses) populāro ķiploku zupu (garlic soup). Iesākumā tā var šķist visai savdabīga, taču pierodot – iepatiksies. Ķiploku zupa plaši pieejama arī Everesta Bāzes nometnes trekinga maršrutā.

5. aklimatizācijas noteikums: izvairieties no pārpūles pārāk smagu somu nešanas trekingā

Ņemot vērā fizioloģiskās slodzes un pārmaiņas kalnu apstākļos, trekinga laikā vajadzētu izvairīties no liekas pārpūles un smagu somu nešanu uzticēt nesējiem. Tas nemaksā daudz un nesēju varēsit salīgt gandrīz jebkurā Everesta Bāzes nometnes trekinga posmā sākot no Luklas līdz pat Pheriche vai Dingboche. Ja tomēr plānojat pats nest savu somu, optimāli, lai tās svars nepārsniegtu 10…12 kg.

6. noteikums: neejiet trekingā viens

Trekingā kalnos vienmēr jāņem līdzi pieredzējis gids. Kalnu slimības simptomi var izsaukt paaugstinātu trauksmi un neadekvātu rīcību, tālab līdzās jābūt kādam, kurš tādā brīdī var palīdzēt. Kalnu slimības simptomiem raksturīgi pastiprināties naktī pēc dienā sasniegtā jaunā augstuma. Ja kalnu slimības simptomi spiež naktī doties prom un kāpt zemāk, pavadonis jāņem līdzi obligāti!

7. aklimatizācijas noteikums: nekāpt augstāk pat vieglu kalnu slimības simptomu gadījumā

Ja pēc jaunā augstuma sasniegšanas trekinga maršrutā, sākas viegli kalnu slimības simptomi, nekādā gadījumā nedrīkst kāpt augstāk! Jāpaliek sasniegtajā augstumā un jānovēro simptomi. Parasti kalnu slimības simptomi sāk parādīties 6…12 stundu laikā pēc jaunā augstuma sasniegšanas. Simptomi sāk izpausties vieglu galvassāpju veidā, kas vai nu pāriet dažu stundu laikā, vai tieši pretēji – pastiprinās, iestājas trauksme, zūd apetīte un pasliktinās dūša. Mēģinot aizmigt, rādās nepierasti murgi, vieglas halucinācijas.

Šajā laikā, kaut arī nav apetītes, ļoti svarīgi daudz dzert un arī paēst, ja nav ēsts. Ieteicama ķiploku zupa un Diamox vai kādas zāles pret galvas sāpēm, kas šķidrina asinis un uzlabo asins plūsmu – paracetamols, aspirīns, tailenols vai ibumetīns.

Reāls nepietiekamas aklimatizācijas piemērs, ko izbaudīju personīgi Everesta Bāzes Nometnes trekinga laikā. Pirmā aklimatizācijas diena (rest day) parasti ir paredzēta Namche Bazaar, taču mēs to neievērojām un nākamajā dienā turpinājām kāpt augstāk, lai nakšņotu Khumjung (3870 m), kas ir 400 m augstāk virs Namche Bazaar. Tajā trekinga dienā ap plkst. 16.00 pabeidzām kāpienu un apmetāmies kādā Khumjung teahouse. Pamazām galvas virspusē sajutu vieglu, visaptverošu spiešanu, kas atgādināja it kā galvā būtu uzvilkta peldcepure.

Pamazām sāpes pastiprinājās pieres daļā, bet ap plkst. 22.00, kad grasījos iemigt, mani pārņēma nepieredzēta trauksme un bija viegls nelabums. Šķita, ka trūkst gaisa. Ieņēmu Diamox, atsāku daudz dzert un devos uz tējasmājas lielo ēdamistabu gulēt, jo tur bija vēsāks. Vēl vairākas stundas nomocījos ar bezmiegu un murgiem līdz aizmigu tikai uz rīta pusi. Nākamajā dienā brokastīs paēdu un pašsajūta strauji uzlabojās. Turpinājām trekingu, jo iecerētā maršruta augstuma režīms labi sekmēja tālāko aklimatizācijas procesu. Tā bija kļūda bez pilnas aklimatizācijas dienas Namche Bazaar kāpt augstāk.

8. noteikums: nekavējoties kāpt lejā, ja kalnu slimības simptomi pastiprinās

Ja parastie līdzekļi pret galvassāpēm (aspirīns, tailenols, ibumetīns un tml.) nepalīdz un galvassāpes nepāriet, tas liecina, ka kalnu slimība progresē. Gadījumā, ja kalnu slimības simptomi pēc jaunā augstuma sasniegšanas trekinga maršrutā nepāriet un pastiprinās, efektīvākās zāles ir nekavējoties evakuēties uz zemāku augstumu. Lejā jākāpj nekavējoties, kaut nakts laikā. Līdzi obligāti jāņem gids un viss nepieciešamais ceļam. Kāpt lejā vienam nedrīkst nekādā gadījumā. Himalaju Khumbu reģiona Machermo HRA medpunktā zināja stāstīt par gadījumu, kad kalnu slimības izraisīta līdzsvara zuduma un apziņas dezorientācijas dēļ, trekeris gāja bojā naktī iekrītot aizā no šauras vai apledojušas kalnu takas.

Augstumu nepieciešams samazināt vismaz līdz iepriekšējās nakšņošanas augstumam, kurā netika novērotas augstuma slimības pazīmes plus vēl, ja iespējams. Jūtams efekts būs pēc augstuma samazinājuma par 500 – 1000 augstuma metriem. Jālieto medikamenti, papildus skābeklis un kompresijas soma jeb Gamow Bag, ja tie pieejami.

9. noteikums: nekad neatstājiet cilvēku vienu ar kalnu slimības pazīmēm

Nekad neatstājiet cilvēku ar kalnu slimības simptomiem vienu pašu. Viņam var strauji progresēt slimības simptomi, un rasties nepieciešamība steidzami evakuēties uz zemāku vietu.

10. aklimatizācijas noteikums: trekinga laikā ģērbieties silti un nepārpūlieties

Trekinga laikā uzturiet sevi siltumā un neļaujiet ķermenim atdzist, īpaši aklimatizācijas sākumposmā. Sekojiet, lai apģērbs vienmēr būtu sauss. Izvairieties no pārpūles un sasvīšanas. Kalnos parasti ir vējš un gaiss ir sauss. Sviedri iztvaikojot, pastiprināti dzesē ķermeni, sašaurinās asinsvadi un pasliktinās orgānu apgāde ar asinīm un skābekli kā rezultātā rodas labvēlīgi apstākļi kalnu slimības progresam. Trekingam kalnos tiek ražots īpašs tehniskais apģērbs, kas sekmē maksimāli efektīvu ķermeņa elpošanu un sviedru aizvadīšanu.

Ievērojot visus šos noteikumus, jūsu trekings Nepālā būs patīkams un mājās pārvedīsit tikai fantastiski labas atmiņas un iespaidus.

Gadījumā, ja Jums radās kādi specifiski jautājumi par aklimatizāciju Nepālas trekinga maršrutos, lūdzu droši rakstiet man un es Jums atbildēšu iespējami īsākā laikā.

Kalnu slimība Nepālas Himalajos

Lai arī cik ļoti fantastisks ir trekings Nepālā, es uzskatu par savu pienākumu pastāstīt plašāk par kalnu slimību, jo tikai pazīstot ienaidnieku, iespējams sevi pasargāt no tā. Gatavojoties trekingam Nepālas Himalajos, kur daudzu trekinga maršrutu augstums virs jūras līmeņa sasniedz 5000…5700 metrus, bet trekinga virsotnes ir 6100…6400 metrus augstas, svarīgi zināt iespējamos fizioloģiskos riskus un pazīt kalnu slimības simptomus, kā arī veidus kā no tās “ārstēties”.

Kas ir kalnu slimība un kā tā izpaužas?

Kalnu slimība jeb angliski High Altitude Sickness, Altitude Sickness, Acute Mountain Sickness (AMS) vai Altitude Illness jeb augstuma slimība ir cilvēka organisma reakcija uz atmosfēras spiediena un gaisā esošā skābekļa koncentrācijas samazināšanos.

Kāpjot arvien augstāk kalnos, organisms pakāpeniski adaptējas samazinātam skābekļa daudzumam gaisā. Kalnu slimības simptomu parādīšanās liecina, ka cilvēka organisms ir palielinājis augstumu straujāk, nekā organisms ir spējis aklimatizēties. Katram cilvēkam aklimatizācijas procesi trekinga laikā norisinās individuāli.

Ar kalnu slimību trekinga laikā Nepālā var saslimt jebkurš cilvēks neatkarīgi no organisma uzbūves, rūdījuma un iepriekšējās augstkalnu trekinga pieredzes. No kalnu slimības nav jābaidās, bet ir ļoti svarīgi zināt kā no tās izvairīties, kā to atpazīt un kā pareizi rīkoties kalnu slimības simptomu gadījumā.

Kalnu slimības pazīmes retos gadījumos var sākt izpausties sākot ar 2400 metriem virs jūras līmeņa, taču paaugstināts kalnu slimības risks iestājas sākot ar 3300…3500 metru atzīmi. Augsta riska jeb augstkalnu zona sākas no 5500 metriem. Šo apsvērumu dēļ kalnu lidostas kā piemēram, Lukla un Jomsom Nepālā atrodas 2700…2900 metru augstumā.

Augstumā virs 3000 metriem, galvas sāpes, reibonis, slikta dūša, vemšana un sekla elpa ir jāuzskata par kalnu slimības pazīmēm, izņemot gadījumus, ja šīm pazīmēm ir cits, patiesi objektīvs iemesls, kas saistīts ar trekera veselības stāvokli pirms došanās trekingā.

Kalnu slimības formas

Kalnu slimība var progresēt divās smagās formās: plaušu tūskā jeb High Altitude Pulmonary Edema (HAPE) vai smadzeņu tūskā High Altitude Cerebral Edema (HACE). Var attīstīties arī abas formas. Plaušu tūska uzskatāma par mazāk bīstamu, jo attīstās lēnāk, taču to iegūst biežāk – līdz 9% trekeru Nepālas Himalajos. Bīstamāk iedzīvoties smadzeņu tūskā, tā attīstās straujāk, taču retāk – līdz 1% trekeru Himalajos Nepālā. Šo datu avots ir Himalaya Rescue Association (HRA).

Plaušu tūskas mehānisms ir šāds: samazinoties atmosfēras spiedienam, ķermeņa šūnās esošais ūdens sāk ieplūst plaušu alveolās un tās pakāpeniski piepilda. Rezultātā samazinās efektīvā plaušu virsma, elpa kļūst sekla, burbuļojoša, pie mazākās slodzes jūtams nogurums. Smadzeņu tūskas gadījumā, šķidrums piepilda galvas starpsmadzeņu telpu.

Kalnu slimības vispārējas pazīmes

Primārā un pirmā kalnu slimības pazīme ir galvassāpes plus kāds no šiem simptomiem:
- apetītes zudums,
- slikta dūša
- nogurums, vājums
- reibonis
- slikts miegs, murgi
- sejas un roku pietūkums

Vieglus kalnu slimības simptomus izjūt ap 20% trekeru augstumā līdz 3000 metriem virs jūras līmeņa.

Plaušu tūskas (HAPE – High Altitude Pulmonary Edema) pazīmes

Par vieglāko no kalnu slimības formām – plaušu tūsku kalnos var liecināt jebkura no šīm pazīmēm:

- pat pie nelielas slodzes – liels nogurums, elpas trūkums un sauss klepus
- elpas trūkums miera stāvoklī
- ātra, sekla elpa
- klepus, iespējamas putainas vai rozā krēpas
- burbuļojoša, krekšķoša skaņa elpojot
- spiediena, smaguma sajūta krūtīs
- cietušais nemierīgs, nervozs
- spēcīgs, straujš pulss, iespējams drudzis
- cianoze – zilas vai pelēkas lūpas, nagi, kas licina par samazinātu skābekļa daudzumu asinīs
- miegainība, neizsakāms bezspēks

Plaušu tūska parasti saasinās otrajā naktī pēc uzkāpšanas jaunā augstumā un biežāk no tās cieš tieši jauni, trenēti kāpēji un trekeri. Plaušu tūsku sekmē pārslodze un ķermeņa atdzišana. Turklāt tā bieži sākas naktī un saasinās fiziskajā slodzē. Smagos plaušu tūskas gadījumos attīstās arī smadzeņu tūska, ņemot vērā strauju skābekļa daudzuma samazināšanos asinīs, uz ko organisms reaģē līdzvērtīgi straujam augstuma palielinājumam.

Labākais līdzeklis, lai novērstu plaušu tūsku, ir nekavējoties kāpt lejā vismaz par 500 – 1000 augstuma metriem vai vismaz uz iepriekšējo augstumu, kur tūskas simptomu nebija. Ja iespējams, evakuācija jāturpina līdz redzamam veselības stāvokļa uzlabojumam. Šajā augstumā cietušajam trekerim vēlams atpūsties dienu – divas un tikai tad, kad tūskas simptomi izzuduši pilnībā, var atkal kāpt augstāk. Nokāpjot zemākā augstumā, jauna šķidruma krāšanās plaušās tiek apturēta un sākas esošā šķidruma izventilēšanās elpojot.

Efektīvākie līdzekļi plaušu tūskas gadījumā ir strauja augstuma samazināšana, atpūta, papildus skābeklis un šķidruma uzņemšana.

Nopietnos gadījumos trekerim jālieto svarīgākais plaušu tūskas medikaments nifedipīns (pazīstams ar nosaukumiem Procardia, Adalat, Apo-Nifed, Nifedical, Novo-Nifedin, Nu-Nifed) 10 – 20 mg ik pēc 8 stundām. Var izlīdzēties ar acetazolamīdu (Diamox), salmeterolu, sildenafilu (Viagra) vai tadafilu (Cialis). Nifedipīns, acetazolamīds (Diamox), sildenafils/tadafils samazina plaušu hipertensiju, taču šos medikamentus lietot bīstami bez kompetentas medicīniskas uzraudzības. Salmeterols plaši tiek lietots astmas ārstēšanā un efektīvi palīdz organismam absorbēt plaušu tūskas šķidrumu.

Labu efektu sniegs papildus skābekļa pievadīšana no kalnu slimības cietušajam trekerim 4 – 6 litri minūtē, ja tas ir pieejams.

Jāņem vērā, ka lielākā daļa nosauktie ir recepšu medikamenti un tie jāsagādā laikus pirms trekinga, jo trekinga maršrutā tos varēs dabūt tikai pie ārstiem specializētajos HRA palīdzības punktos, kas parasti izvietoti populārākajos trekinga maršrutos Nepālā apmēram treka vidus posmā apmēram 4500 m augstumā. Everest Base Camp trekā tas atrodas Pheriche (4400 m), bet Gokyo trekā – Machermo (4400 m).

Jāatceras, ka plaušu tūsku var sajaukt ar augstkalnu klepu un bronhītu – abiem raksturīgs pastāvīgs klepus ar vai bez atkrēpošanas, taču augstkalnu klepus vai bronhīta gadījumā nav jūtams elpas trūkums miera stāvoklī un nav liels nogurums.

Smadzeņu tūskas (HACE – High Altitude Cerebral Edema) pazīmes

Smagākajai kalnu slimības formai – smadzeņu tūskai raksturīgākās pamatpazīmes ir spēcīgas galvassāpes, kuras nepāriet lietojot pretsāpju līdzekļus un koordinācijas zudums (ataksija), kā arī:

- vemšana
- apātija, gurdums, vienaldzība
- gaita kā alkohola reibumā
- izmaiņas uzvedībā
- mainās domāšana, apstulbums
- nemotivēta rīcība
- halucinācijas
- laika izjūtas zudums
- krampju lēkmes
- īslaicīgs aklums
- atsevišķu ķermeņa daļu nejūtīgums vai paralīze

Koordināciju iespējams pārbaudīt ar vienkārša testa palīdzību – novelk taisnu līniju pa kuru cietušajam trekerim jānoiet uz sāniem izstieptām rokām liekot pēdu pie pēdas (drunk test). Ja trekeris nevar noiet taisni un ar grūtībām balansē, krīt un nevar piecelties bez palīdzības, ir nopietns pamats domāt par smagāko kalnu slimības formu – smadzeņu tūsku.

Smadzeņu tūska ir bīstamākā kalnu slimības forma, tā progresē strauji un jārīkojas ļoti operatīvi, lai trekeris neaizietu bojā. Glābšanas darbiem var būt tikai dažas stundas laika, atkarībā smadzeņu tūskas smaguma pakāpes.

Smadzeņu tūskas gadījumā trekerim NEKAVĒJOTIES JĀDODAS ZEMĀK vismaz par 700 – 1000 augstuma metriem, negaidot rītu! Diemžēl smadzeņu tūska bieži progresē tieši naktī, kad organisma aktivitāte un elpošana ir pazemināta. Ja tas nav iespējams, jālieto speciāla kompresijas soma – Gamow Bag, kas ļauj radīt augstuma samazinājuma efektu. Kavēšanās var izraisīt cietušā trekera nāvi!

Konstatējot HACE pazīmes, tajā pašā brīdī jāsāk organizēt glābējus, nesējus (porters) un visu pārējo nepieciešamo evakuācijai.

Parasti cietušais trekeris izdzīvo un pilnībā izveseļojas, ja tas tiek iespējami ātri nogādāts iespējami zemāk. Streipuļojošā gaita var saglabāties dažas dienas pēc nokāpšanas drošībā. Pilnībā pārejot HACE simptomiem, trekeris atkal var doties augstāk kalnos.

Saprotu, ka tēma par kalnu slimību nav patīkama, taču esmu pārliecināts, ka šīs zināšanas palīdzēs ikvienam trekerim labāk saprast sevi kalnos, novērst nevajadzīgus riskus un saglabāt labu veselību trekinga laikā Nepālā.