Ko noteikti ieteicams nobaudīt trekinga laikā Nepālas Himalajos?

Everesta bāzes nometnes trekingā, trekingā apkārt Anapurnai un vispār Nepālā vēlos ieteikt nobaudīt tradicionālo Nepālas ēdienu Dal Bhaat. Tie ir vārīti rīsi ar īpašu mērci un vārītiem dārzeņiem. Dal Bhaat noslēpums ir mērcē. Variācijas par Dal Bhaat izpildījumu ir daudz un tas garšos pēc saimnieces prasmēm un iespējām. Tradicionāli Dal Bhaat ēd ar rokām, iemērcot rīsus mērcē. Tas ir spēcinošs, dabīgs un garšīgs ēdiens.

Ķiploku zupu (garlic soup) trekinga gidi iesaka kā vienu no dabīgiem līdzekļiem pret kalnu slimību. Tā palīdz labāk aklimatizēties augstkalnos. Ķiploku zupa garšo interesanti un kopā ar tibetiešu maizi (Tibetan bread) vai Chapatti būs viegla, spirdzinoša maltīte.

Jaka steiks (jaka steiks). Everesta bāzes nometnes un trekinga maršruts apkārt Anapurnai ir īstā vieta, lai nobaudītu jaka steiku. Pirms pasūtīt, palūdziet savam gidam vai nesējam, lai tas noskaidro, cik svaiga ir jaka gaļa izvēlētajā lodžā, lai to varētu patiešām izbaudīt. Absolūti perfektu jaka steiku man izdevās baudīt lodžā “Xanadu” Jomsom ciemā Anapurnas trekinga maršrutā. Mājīgā ēdamzāle atrodas viesu nama otrajā stāvā no kurienes paveras fantastisks skats uz Nilgiri (7041 m) virsotni.

Saimniece vispirms uz galda uzklāj avīzi, atstājot mūs neizpratnē. Šķiet, ka viņa vēlās īsināt mūsu laiku ar vietējām ziņām nepāliešu mēlē… taču mūsu neizpratne izklīst brīdī, kad saimniece kāpj augšā pa trepēm ar karsti čurkstošu pannu. Viņa liek atlocīt avīzi sev priekšā, lai tauki uz karstās pannas čurkstošā un sprakšķošā jaka steika nenokļūtu uz apģērba. Smalki izdomāts! Turam avīzi atvērtu, kamēr karstais steiks uz pannas mazliet “nomierinās”. Jaks garšo lieliski un pārņem paradīzes sajūta, raugoties uz saulē mirdzošo Nilgiri virsotni.

Jaka siers (yak cheese). Daudzviet trekinga laikā redzēsit norādes ar tekstu “Yak cheese”. Tā kā jaki pārsvarā mitinās augstkalnos no 3500…4000 m augstuma (zemāk tiem ir pārāk karsti), Everesta bāzes nometnes un Anapurnas trekingā būs ļoti laba iespēja nobaudīt sieru, kas pagatavots no jaka piena.

Tsampa putra (tsampa porrige). Tsampa ir vietējais graudaugs, ko audzē kalnu rajonos Tibetā un Nepālā. No Tsampa miltiem arī gatavo tibetiešu maizi. Garšīgāko no abiem esmu baudījis tieši Anapurnas trekingā posmā no Jomsom līdz Kagbeni. Porcija Tsampa putras maksās NRs 60…120 (Ls 0.42…0.84).

Tibetiešu maize (tibetan bread). Tibetiešu maize atgādina biezās picas pamatni tikai tumšā – rudzu miltu krāsā. Tā ir graudu maize, pagatavota tibetiešu virtuves tradīcijās. Tibetiešu maizi pasniedz kā piedevu zupām vai kā desertu – kopā ar medu vai ievārījumu.

Lidojums uz Jomsom

Pirmajā Nepālas apmaklējuma reizē 2006. gada janvārī, kad biju tur devies līdzi Latvijas un Krievijas paraplanieristu grupai, nebija strikti noteikta plāna ko darīt Nepālā, tikai aptuvenas skices. Zināju, ka būšu Pokharā un zināju, ka gribu aizstaigāt līdz Muktinath. Tas nozīmē, ka jālido iekšā Kali Gandaki ielejā uz Jomsom [izrunā: Džamsang] un tālāk ar kājām jādodas Kagbeni un Muktinath virzienā. Uz Jomsom var aizlidot tikai no otrās lielākās Nepālas pilsētas – Pokhara.

Jomsom Lidosta Nepālā

Iepriekšējā pēcpusdienā iegāju kādā no neskaitāmajām būdiņām ar uzrakstu “Trekking Agency” pretim viesnīcai un, jā, puiši bija gatavi pārdot arī sniega leopardu, ja būtu tāda vēlme. Kā jau Nepālā notiek. Bet Nepālā notiek viss un viss notiek vienkārši – atstāju čaļiem kādus 60 dolārus un vakarpusē saņēmu savu biļeti lidojumam uz Jomsom. Biļetes cena ir 54 ASV dolāri plus 5 dolāri rezervācijas komisijas nauda.

Lidojums ir nākamā rītā agri no rīta. Laukumā, kas tiek dēvēta par lidostu, jāierodas agri, jo lidojums ir 6.00 no rīta. Lidojumi kalnu reģionos pamatā notiek tikai agros rītos, kamēr diena nav iesilusi. Pauguriem iesilstot, veidojas turbulences, turklāt Kali Gandaki ielejā dienas otrajā pusē spēkā pieņemas negants vējš.

Ceļā uz Kali Gandaki ieleju

Ceļos agri, kravāju somas un dodos ārā miglas tītajās Pokharas ielās. Cauri rīta dūmakai spraucas uzlecošās saules gaisma. Ātri noķeru taksi, kas par 150 rūpijām ved uz lidostu. Esmu laikā. Lidostas mājā drūzmējas pulciņš ļaužu, pārsvarā tibetieši, kas dosies uz savu Mustang un Upper Mustang “Tibet like region”. Kali Gandaki pamatā apdzīvo tibetieši un tas Nepālā tiek dēvēts par “Tibetai līdzīgu novadu”.

Lidostas mājā sakrauti dažādi maisi, stiklauduma somas kādas Rīgā nopērkamas centrāltirgū, bretes ar olām, rīsi, milti, maize un citi labumi. Ap šiem krāvumiem pulciņš tibetiešu sarkanos galvas apsējos ar prātam neaptveramu jezgu pavada maisu svēršanu, drošības kontroli un noformēšanu bagāžai. Burziņā mierīgi noskatās līdz zobiem bruņoti armijas gvardi. Ir 2006. gads un Nepālā valda ļoti saspīlēta iekšpolitiskā situācija.

Kravas “drošības pārbaude” izpaužas kā birku “Security checked” uzlīmēšana uz saiņiem. Pienāk arī mana kārta un pēc kāda laika kopā ar sarkanlentoto un lidojumam “goodluckoto” tibetiešu bariņu izbirstam pie nelielā lidaparāta.

Pa šo laiku dūmakainais rīts kļuvis pasakains. Visa Pokhara ietinusies rozā, skatam atsedzot vienīgi svētā kalna Fish Tail jeb Machapuchare [mačapučare] pašu virsotni. Sajūta ir sirreāla. Mēģinu šo attēlu atrast savu bilžu krājumos, taču neizdodas – tas ir tik dziļi iespiedies manā atmiņā, ka bieži jaucu ar tā esamību manā albumā.

Lidojums uz Jomsom Nepālā

Lidojums pa varenāko Nepālas ieleju

Nekas neliecina par to, ka kāds kautkur grasītos lidot, izņemot kāda nepāliešu vīra eļļainām rokām aktīva darbošanās uz lidaparāta spārna. Izrādās viss ir baigi normāli, kā jau Nepālā. Tiekam ielaisti mazā lidaparāta vēderā. Skats uz pilotu kabīni ir atvērts, priekšējie vējstikli – aizsaluši. Kabīnē ieraušas galvenais pilots un, gluži kā krievu apvidus automobilī UAZ, ieslēdz logtīrītājus. Pilota palīgs ārpusē no spaiņa raida pāris ūdens šaltis logā un tas kļūst caurredzams. Tiek iedarbināti dzinēji un lidojums var sākties.

Sēžu blakus masīvai tibetietei. Paceļamies. Salonā valda tibetiešu murdoņa: tiek skaitītas mantras, lai lidojums būtu veiksmīgs. Lidaparāts ielido ielejā. Saules gaisma tajā vēl neiespīd. Lidmašīnu krata, kļūst nedaudz baisi. Pēkšņi visi palecamies – lidaparāts iekrīt gaisa bedrē vismaz kādus 10 metrus, tobrīd blakus sēdošās tibetietes roka spēcīgi ieķeras manā kājā. Mantru skaitīšana salonā pastiprinās. Roka tiek atlaista tikai pēc piezemēšanās Jomsom.

Izkāpjam no lidaparāta. Turpat no ratiem katrs paņem savu somu un pa lidostas vārtiņiem dodas ārā uz galveno ciemata taku. Sajūtu kņudēšanu pieres daļā un kalnu gaisa eiforiskā smarža mijas ar vieglu nelabumu. Un tas ir tikai normāli – esmu strauji pacēlies no 1300 līdz 2760 metru augstuma atzīmei virs jūras līmeņa, turklāt tukšā dūšā.

Jomsom centrālā 'iela'. Skats uz dienvidiem.

Nelabums ātri pāriet pēc brokastīm Jomsom viesu mājā – Xanadu. Tikko biju spēris kāju Jomsom, pie manis pielīp 3 portera (nesēju) kandidāti. Lūdzu atļaut ieturēt maltīti un tad izlemt par to, kuram uzticēt somu. Taču viens, acīmredzot, nekaunīgākais kāpj augšā ēdamtelpā otrajā stāvā un ieslēdz “Repeat” savam sakāmajam tekstam. Atšuju un turpinu baudīt brokastis ar skatu uz 7061 metrus augsto Nilgiri virsotni Kali Gandaki ielejas pretējā pusē. Nilgiri žilbinoši sniegotā virsotne mani pavadīs visā trekinga laikā Kali Gandaki ielejā.

Vēlāk, pēc trešā Xanadu apmeklējuma, atzinu to par labāko ēstuvi ciematā.