Ko noteikti ieteicams nobaudīt trekinga laikā Nepālas Himalajos?

Everesta bāzes nometnes trekingā, trekingā apkārt Anapurnai un vispār Nepālā vēlos ieteikt nobaudīt tradicionālo Nepālas ēdienu Dal Bhaat. Tie ir vārīti rīsi ar īpašu mērci un vārītiem dārzeņiem. Dal Bhaat noslēpums ir mērcē. Variācijas par Dal Bhaat izpildījumu ir daudz un tas garšos pēc saimnieces prasmēm un iespējām. Tradicionāli Dal Bhaat ēd ar rokām, iemērcot rīsus mērcē. Tas ir spēcinošs, dabīgs un garšīgs ēdiens.

Ķiploku zupu (garlic soup) trekinga gidi iesaka kā vienu no dabīgiem līdzekļiem pret kalnu slimību. Tā palīdz labāk aklimatizēties augstkalnos. Ķiploku zupa garšo interesanti un kopā ar tibetiešu maizi (Tibetan bread) vai Chapatti būs viegla, spirdzinoša maltīte.

Jaka steiks (jaka steiks). Everesta bāzes nometnes un trekinga maršruts apkārt Anapurnai ir īstā vieta, lai nobaudītu jaka steiku. Pirms pasūtīt, palūdziet savam gidam vai nesējam, lai tas noskaidro, cik svaiga ir jaka gaļa izvēlētajā lodžā, lai to varētu patiešām izbaudīt. Absolūti perfektu jaka steiku man izdevās baudīt lodžā “Xanadu” Jomsom ciemā Anapurnas trekinga maršrutā. Mājīgā ēdamzāle atrodas viesu nama otrajā stāvā no kurienes paveras fantastisks skats uz Nilgiri (7041 m) virsotni.

Saimniece vispirms uz galda uzklāj avīzi, atstājot mūs neizpratnē. Šķiet, ka viņa vēlās īsināt mūsu laiku ar vietējām ziņām nepāliešu mēlē… taču mūsu neizpratne izklīst brīdī, kad saimniece kāpj augšā pa trepēm ar karsti čurkstošu pannu. Viņa liek atlocīt avīzi sev priekšā, lai tauki uz karstās pannas čurkstošā un sprakšķošā jaka steika nenokļūtu uz apģērba. Smalki izdomāts! Turam avīzi atvērtu, kamēr karstais steiks uz pannas mazliet “nomierinās”. Jaks garšo lieliski un pārņem paradīzes sajūta, raugoties uz saulē mirdzošo Nilgiri virsotni.

Jaka siers (yak cheese). Daudzviet trekinga laikā redzēsit norādes ar tekstu “Yak cheese”. Tā kā jaki pārsvarā mitinās augstkalnos no 3500…4000 m augstuma (zemāk tiem ir pārāk karsti), Everesta bāzes nometnes un Anapurnas trekingā būs ļoti laba iespēja nobaudīt sieru, kas pagatavots no jaka piena.

Tsampa putra (tsampa porrige). Tsampa ir vietējais graudaugs, ko audzē kalnu rajonos Tibetā un Nepālā. No Tsampa miltiem arī gatavo tibetiešu maizi. Garšīgāko no abiem esmu baudījis tieši Anapurnas trekingā posmā no Jomsom līdz Kagbeni. Porcija Tsampa putras maksās NRs 60…120 (Ls 0.42…0.84).

Tibetiešu maize (tibetan bread). Tibetiešu maize atgādina biezās picas pamatni tikai tumšā – rudzu miltu krāsā. Tā ir graudu maize, pagatavota tibetiešu virtuves tradīcijās. Tibetiešu maizi pasniedz kā piedevu zupām vai kā desertu – kopā ar medu vai ievārījumu.

Kādu pārtiku ņemt līdzi dodoties trekingā uz Everesta bāzes nometni?

Dodoties uz Nepālu, jāpatur prātā, ka tā ir pavisam cita pasaule ar citām tradīcijām un daudzi ēdieni un produkti pie kādiem esam pieraduši Latvijā, Nepālā nebūs pieejami vai būs pieejami reti. Īpaši tas attiecas uz kalnu rajoniem, kur dārgās loģistikas dēļ, tiek nodrošināti tikai nepieciešamākie produkti un tādi produkti, kas viegli transportējami un kuriem ir ilgs glabāšanas termiņš. Bet tāpēc jau mēs dodamies uz Nepālu, lai iepazītu vietējo kultūru un tradīcijas!

Domāju, ka katram pašam jājūt, kādas uzkodas varētu sagādāt īpašu prieku daudzo trekinga dienu laikā Everesta bāzes nometnes trekingā, vai trekingā apkārt Anapurnai. Ja bagāžas svars atļauj un nav bailes riskēt, ir vērts paņemt līdzi nedaudz īstas melnās šokolādes, apkaltētu rupjo maizi, kādu riekstu maisījumu (studentu brokastis), rozīnes, žāvētus augļus – melnās plūmes, aprikozes, dateles vai vīģes. Pieļauju, ka saspringtā laika grafika dēļ, šādus našķus meklēt Katmandu var nebūt laika. Parasti veiksmīgi plānotā braucienā uz Nepālu, jau nākamajā rītā pēc ierašanās Katmandu, lidojam tālāk uz Luklu vai Pokharu.

Nepālā kalnos nebūs pieejama rupja maize un pilngraudu maize, kā arī, piemēram, cieti žāvēta desa un nogatavināts Parito tipa siers. Atgriežoties no Everesta bāzes nometnes, pēc 20 pavadītām dienām augstkalnos, atceros, cik ļoti vēlējos nobaudīt rupjo Lāču maizi un biezpienu.

Maltīte trekinga lodžās: Brokastis

Nakšņojot trekinga lodžās, brokastis ieturam agri – ap 8…9 no rīta, lai jau ap 10 varētu doties tālāk trekā. Brokastis sākam ar daudz šķidruma. Parasti tā ir tēja, kas palīdz pamosties un atgūt nakts aukstumā aizsmakušo balsi. Tēja lodžās tiek pasniegta dažāda lieluma termosos (ēdienkartē tie saucas Small Pot, Medium Pot un Big Pot). Small Pot lielākoties ir 0,5 litru termoss, Big Pot – 2 litru termoss. Vispār potu lielums atkarīgs no konkrētās lodžas. Vienā lodžā “big” būs 2 litru termoss, citā – 1 litra termoss ar karstu ūdeni. Taču viens gan ir kopīgs abiem – neatkarīgi no pota lieluma, tajā tiks ievietots tikai viens tējas maisiņš un par tēju to saukt var tikai nosacīti. Var palūgt papildus tējas maisiņu vai vislabāk – paņemiet līdzi savu tēju. Pretējā gadījumā, tējas kvalitāte ātri vien padarīs jūs nervozu.

Brokastīs parasti pieejama ūdenī vārīta auzu putra, brūnināta baltmaize – french toast ar ievārījumu, sviestu vai medu. Oriģinālākā un garšīgākā būs vietas svaigi cepta tibetiešu maize – tibetan bread vai chapatti. Ne vienmēr, taču visai bieži treka laikā būs pieejama lokālā tsampa putra. Tā garšo lieliski, ja ir labi pagatavota. Tsampa biežāk būs pieejama trekingā apkārt Anapurnai.

Tāpat brokastīs pieejamas dažādos veidos saceptas olas, omletes, pankūkas, musli, siers un sulas no pakām. Pašam brokastīs Everesta bāzes nometnes trekā vairāk sanāca dot priekšroku kārtīgai porcijai auzu putras, ceptām olām un tibetiešu maizei – tibetan bread. Auzu putra ir veselīga un organismā ilgāk atdod enerģiju un uztur augstāku glikozes līmeni asinīs.

Pusdienas trekinga lodžās

Trekinga laikā palūdziet, lai jūsu gids vai nesējs ieteiktu tējas namiņu (tea house) vai lodžu pusdienošanai, kurā būs labs ēdiens. Viņi lieliski zin katru lodžu un tās saimniekus. Tieši tāpat kā lodžu saimnieki zina nesējus un gidus, jo tieši gidi un nesēji piegādā lodžu saimniekiem klientus par ko paši tiek paēdināti un izguldīti plus saņem papildus komisijas. Līdz 4000…4500 m augstuma sasniegšanai, ik dienas trekinga maršrutā būs vairākas apdzīvotas vietas, kur ieturēt pusdienas. Lielākā augstumā nopietnākās ēdienreizes būs iespējams ieturēt tikai dienas galamērķī – nakšņošanas lodžā. Tas attiecas uz tādiem ciematiem kā Lobuche, Gokyo, Gorak Shep, Dughla, Dragnag un tml..

Pusdienu izvēle ir visplašākā – sākot no vienkāršām uzkodām kā tibetiešu maize (tibetan bread) ar džemu, beidzot ar dažādām zupām, steikiem, sendvičiem, Mo Mo (apcepti pelmeņi), makaronu ēdieniem un picām. Ēdiena izvēle lodžās būs atkarīgs no sasniegtā augstuma trekinga maršrutā. Kā likums, jo augstāk būsit uzkāpuši, jo mazāka izvēle būs ēdienkartē un augstākas būs maltītes cenas. Zemāk pievienoju ēdienkarti, ko iespējams izvēlēties trekinga lodžās Everesta bāzes nometnes trekinga maršrutā.

Man pašam ļoti iepatikās ķiploku zupa (garlic soup), kas ir dabīgs profilaktisks līdzeklis pret kalnu slimību, un nepāliešu nacionālais ēdiens – dal bhaat jeb vārīti rīsi ar īpaši pagatavotu mērci (lentils soup) un piedevām – dārzeņiem, saknēm, kariju un līdzīgi. Dal bhaat kalnos ļoti spēcina, ir viegls un veselīgs ēdiens. Dal bhaat paši nepālieši ēd ar rokām, rīsus iegremdējot īpašajā mērcē.

20 dienas esot kalnos, Gokyo – Everesta bāzes nometnes trekinga laikā lieliski iztiku bez gaļas ēdieniem un kopā ikdienas fizisko aktivitāti, izjutu fantastisku organisma restartu.

Vakariņas trekinga lodžā

Vakariņas parasti tiek ieturētas nakšņošanas lodžā, kura trekinga dienā lielākoties tiek sasniegta ap plkst. 16…18, atkarībā no maršruta plāna. Turpceļā nakšņošana ikreiz notiek jaunā – lielākā augstumā un tāpēc, kalnu slimības profilaksei, vakariņas ieteicams sākt ar daudz šķidruma. Pat ja vakariņās ēst negribas un viegli sāp galva, sasniegtā jaunā augstuma dēļ, svarīgi ir paēst, jo tas samazina risku iedzīvoties kalnu slimības simptomos. Vakariņās trekinga lodžā var pasūtīt visus tos pašus ēdienus ko pusdienās – trekinga lodžas ēdienkarte ir nemainīga.

Everesta bāzes nometnes mtrekingā mēs ar draugiem parasti vakariņas sākām ar melno tēju lēnām pārejot uz ēdieniem. Pēc noskaņojuma tie varētu būt Mo Mo, steiks, dal bhaat, auzu putra, pasta vai pankūkas.

Ierodoties nakšņošanas lodžā, svarīgi uzreiz rezervēt vietu pie galda ēdamzālē, īpaši in aktīvajā trekinga sezonā, kad kalnos ir daudz trekeru Everesta bāzes nometnes, Gokyo un Anapurnas trekinga maršrutos. Oktobrī – novembrī kalnos satumst ap plkst. 17…18 pēc vietējā laika. Saule noriet strauji – kādas pusstundas laikā tā pazūd aiz kalniem, kļūst vēsi. Līdz gulētiešanai trekeri pavada ēdamzālē vakariņojot, dzerot tēju, alu un runājoties.

Lodžā katrai istabai ir sava pasūtījumu burtnīca, kur trekeri paši pēc ēdienkartes pieraksta savu pasūtījumu – ēdiena nosaukumu, skaitu un cenu. Tāpat notiek arī nākamajā rītā brokastīs, pēc kurām trekeri paši sarēķina kopējo summu, pieskaitot nakšņošanu un vakariņas, un norēķinās ar lodžas īpašnieku. Maksa par nakšņošanu trekinga lodžā tiek aprēķināta simboliska – NRs 100…200 (Ls 0.70…1.40), ar nosacījumu, ja trekeris pasūta maltīti lodžā. Ja trekeris ierodas ar savu maltīti, cena par nakšņošanu dramatiski pieaug un var sasniegt NRs 1000…1200 (Ls 7.00…8.50) par nakti no personas.

Parasti, no rītiem, saskaitot apēsto un nakšņošanu plus pāris pudeles dzeramā ūdens, kopējā summa no cilvēka veidojas ap NRs 1000…2000 (Ls 7.00…14.00), atkarībā no augstuma kādā nakšņots. Dārgākā nakšņošana un maltīte būs ciematos Gorak Shep, Gokyo, Lobuche un citās attālākās trekinga maršruta vietās, kas atrodas 4500…5000 metru augstumā.

Dzeramais ūdens trekingā Himalajos

Jau pašā trekinga sākumā, kaut arī augstums kalnos ir salīdzinoši neliels – 1600…2000 metru (Anapurnas trekings), ir svarīgi pieradināt sevi regulāri uzņemt daudz šķidruma. Tas nepieciešams veiksmīgam aklimatizācijas procesam, lai izvairītos no kalnu slimības simptomiem trekingā.

Dienā vajadzētu uzņemt ne mazāk kā 3…4 litrus šķidruma. Šajā daudzumā ietilpst tējas, zupas un tīrs ūdens viena litra pudelēs, kas nopērkams ikvienā trekinga lodžā, tea house vai veikaliņā visos populārākajos trekinga maršrutos – Everesta bāzes nometnes trekingā, Gokyo maršrutā un trekingā apkārt Anapurnai.

Pēc savas pieredzes, veiksmīgi un bez kalnu slimības pazīmēm sasniedzu Everesta bāzes nometni un Kala Pathar virsotni (5550 m), ievērojot šādu dzeršanas režīmu: no rīta lodžā apmēram 0.5…1 litrs tējas pie brokastīm, izejot no lodžas nopirku 2 litrus ūdeni, ko dzert pa ceļam trekā, pusdienu pauzi sākām ar ar 2-litrīgo tējas termosu uz 4 personām, tad zupa un vakarā, nonākot trekinga lodžā, atkal dzērām daudz tējas. Jo citu tur arī vakaros nav ko darīt…

Dzeramā ūdens cena Himalajos

Visos trekinga maršrutos plaši pieejams ar reversās osmozes metodi attīrīts dzeramais ūdens viena litra PET pudelēs. Ūdens ir tīrs, garšīgs, taču tas ir attīrīts ne tikai no baktērijām, bet arī no veselībai nepieciešamajām minerālvielām.

1 litra dzeramā ūdens pudeles cena ir proporcionāla sasniegtajam augstumam. Piemēram, Everesta bāzes nometnes trekinga maršruta sākumpunktā – Luklā (2860 m) litrs ūdens maksā NRs 60 (~ Ls 0.40), tad Gorak Shep (5200 m), kas ir pēdējā apdzīvotā vieta pirms Everesta bāzes nometnes, ūdens cena jau ir NRs 300 (~ Ls 2.10). Savukārt Nepālas galvaspilsētā Katmandu litrs šī paša ūdens maksā NRs 10…15 (Ls 0.07…0.11).

Lai ietaupītu, daudzi trekeri ņem līdzi termosu un trekinga lodžā saimniekiem palūdz karstu ūdeni. Tiesa, tas tiek ņemts no kāda vietējā strauta un tiek uzvārīts. Jāievēro, ka augstkalnos, pazeminoties atmosfēras spiedienam, ūdens vārīšanās temperatūra pazeminās un tajā izdzīvo vairāk baktēriju. Piemēram, 3000 metru augstumā, ūdens vārās jau 90°C temperatūrā, bet 4500 metru augstumā – jau 86°C temperatūrā.

Lai justos droši par ūdens kvalitāti, ieteicams tam pievienot īpašas, šim nolūkam paredzētas tabletes vai vienu graudiņu kālija permanganāta (zilo graudiņu).

Ēdiens trekinga laikā Nepālas Himalajos

Plānojot trekinga maršrutu Nepālas Himalajos, svarīgi zināt iespējas regulāri paēst. Turklāt – paēst atbilstoši organisma prasībām augstkalnu apstākļos.

Dodoties kādā no populārākajiem trekinga maršrutiem - Everesta Bāzes Nometnes trekā (Everest Base Camp trek), Gokyo trekā vai trekingā apkārt Anapurnai (Annapurna Circuit trek), par ēdienu speciāli nav jādomā. Visas ēdienreizes regulāri iespējams ieturēt lodžās (trekking lodges) un tējas namiņos (tea houses). Papildus trekā var ņemt līdzi ērti lietojamus uztura bagātinātājus, vitamīnus un minerālvielas.

Ja esat iecerējuši uzkāpt kādā no trekinga virsotnēm, kā piemēram Lobuche, Island Peak vai Mera Peak, jāgatavojas nometnes trekinga režīmam ar nakšņošanu teltī un jārēķinās, ka būs jānoformē gan kāpšanas atļauja (climbing permit), gan jāalgo šerpa kāpšanai trekinga virsotnē (climbing sherpa). Tāpat jāorganizē ēdiens un tā sagatavošanai nepieciešamais – gāze, degļi, katli, ūdens u.c.. Viens no nopietnākajiem nometnes trekingiem sagaida maršrutā uz Mera Peak, jo šī skaistā virsotne atrodas visai tālu no apdzīvotām vietām un puse ceļa iespējams nakšņot lodžās ar vakariņām kā tas ierasts trekingā uz Everesta bāzes nometni.

Taču tā kā trekinga virsotņu iekarošana ir advancētu un jau pieredzējušu trekeru kaislība, pastāstīšu vairāk par ēdienu, ko varēsit baudīt trekinga lodžās un tējas namiņos ceļā uz Everesta bāzes nometni, Gokyo trekā un trekingā apkārt Anapurnai (Annapurna).

Ēdiens kalnu lodžās un tējas namiņos Nepālā

Neliela atkāpe, lai būtu vieglāk izprast ēdienkarti trekinga laikā.

Pirmkārt, Himalajus, kas izstiepušies visā Nepālas ziemeļu daļā, pamatā apdzīvo budisti, kuru ticība neatļauj nogalināt dzīvas būtnes. Gaļa un olas maršrutā līdz Everesta bāzes nometnei tiek piegādātas no Katmandu, bet Anapurnas trekā – no Pokharas, kas ir Nepālas otrā lielākā pilsēta.

Otrkārt, populārākie trekinga maršruti kā Everest bāzes nometnes trekings, Gokyo treks un maršruts apkārt Anapurnai atrodas tālu no autoceļiem un vienīgais veids kā piegādāt pārtiku šiem Himalaju rajoniem, ir aviācija. Pēc tam pārtiku augstāk kalnos nes nesēji jeb porteri, dzobkeki (jaka un govs krustojums) un jaki. Tas izskaidro faktu, ka ēdiens kalnos maksās vairāk nekā Nepālas galvaspilsētā Kathmandu vai Nepālas paraplanierisma galvaspilsētā – Pokharā. Kalnos pamatā viss ēdiens tiek sūri grūti atnests uz nesēju mugurām no aviācijas ielidošanas punktiem. Everesta Bāzes nometnes trekā pārtikas ceļš uz lodžām sākas no Luklas.

Kalnos šie produkti būs dārgāki un var nebūt paša pirmā svaiguma. Īpaši par to jādomā nesezonā – decembrī, janvārī, februārī, kā arī vasaras mēnešos – musonu periodā.

Šo iemeslu dēļ kalnos ēdiena izvēle nav no plašākajām. Trekinga lodžu un tējas namiņu ēdienkartēs dominē miltu un graudaugu izstrādājumi – baltmaize, pankūkas, putras, frī kartupeļi, rīsi, pupiņas, vietējie pelmeņi jeb Mo-Mo ar dažādu pildījumu un makaroni – nūdeles, pasta, spageti dažādos veidos, kā arī olas, kas tiek sagatavotas dažādos veidos.

Gaļas ēdienus ieteicams pasūtīt trekinga lodžās, kur ir lielāks trekeru pieplūdums, jo tad ir lielāka varbūtība, ka gaļa būs svaiga. Gaļa, tāpat kā olas un viss pārējais tiek vests no pilsētām – Katmandu un Pokharas. Par gaļas svaigumu palūdziet pārliecināties jūsu porteri vai gidu. Pamatā pieejama liellopu gaļa (steiks), jaka gaļa (yak steak) vai vistas gaļa.

Trekinga maršrutos Himalajos nebūs pieejami zivju ēdieni, varbūt, izņemot lepnākās un dārgākās lodžas. Tāpat īpaši nevajadzētu cerēt uz plašu svaigu dārzeņu un augļu izvēli. Turklāt, klimatisko apstākļu dēļ, kalnos virs 3500 metriem maz, kas tiek audzēts un vārds vegetables trekinga lodžas ēdienkartē nozīmē zaļas, spinātiem līdzīgas lapas. Personīgi man šie vegetables kopā ar nepāliešu tradicionālo dal bhaat tīri labi iepatikās un bija sajūta, ka tie lieliski spēcina organismu.

Nokļūstot kalnos un uzsākot trekingu, pirmās 3 sākotnējās aklimatizācijas dienas jāatsakās no smagiem, grūti pārstrādājamiem ēdieniem – gaļas, trekniem, taukainiem ēdieniem. Tas palīdzēs atvieglot organisma aklimatizāciju tālākajam kāpienam.

Kas ir trekings Nepālā?

Trekings ir vairāku dienu pārgājiens ar kājām un mugursomām neapdzīvotos vai mazapdzīvotos reģionos, parasti kalnainos apvidos. Trekingā var baudīt ainavu, dabu, kultūru un vietējo etnogrāfiju. Trekings nav saistīts ar klinšu kāpšanu vai alpīnismu un tam nav nepieciešams speciāls aprīkojums. Retos gadījumos speciālas alpīnisma prasmes un aprīkojums nepieciešams ļoti nedaudz atsevišķos maršruta posmos un gadalaikos.

Izšķir diva veida trekingus. Viens ir tā saucamais tea house trekking, kad trekeri nakšņo un ēd kalnu ciematu lodžās, kur tiek piedāvāts labs ēdiens un telpa vai istabiņas gulēšanai. Otra veida trekings ir ar teltīm, kur nakšņošana notiek teltīs, pārtika jāņem līdzi un jāsagatavo pašiem.

- Īss trekings ir 3….7 dienas ilgs;
- Vidēja ilguma trekings ilgst ap divām nedēļām;
- Ilgs trekings ilgst ap mēnesi.

Nepāla – trekinga meka

Nepālā ir ap 30…40 dažādu kalnu trekinga pamatmaršrutu un neskaitāmas maršrutu variācijas. Daļa no tiem ģeogrāfijas un maršruta īpatnību dēļ, jāiet pilnībā. Daudziem var veikt atsevišķus posmus vai variēt maršrutus un veikt t.s. sidetrips jeb blakus maršrutus.

Populārākie trekinga maršruti Nepālā

Pieejot jautājumam pavisam vienkārši, Nepālā ir divi populārākie trekinga maršruti: treks apkārt Anapurnas masīvam (Annapurna circuit) un Everesta bāzes nometnes treks (Everest Base camp trek). Tātad divi virzieni, kur doties ielidojot Katmandu, – viens uz ziemeļaustrumos esošo Luklu (Lukla), kur sākas un beidzas 14 dienu ilgais Everesta bāzes nometnes trekinga maršruts, vai uz otru lielāko Nepālas pilsētu Pokharu (Pokhara), kur netālu sākas 3 nedēļu gājiens apkārt Anapurnas masīvam.